Reizniece-Ozola: Lielbritānijas izstāšanās var ietekmēt ES fondu līdzekļu pārdali

"Pieļauju, ka būs fondu pārdale," sacīja ministre.

Viņa uzsvēra, ka Lielbritānijas iemaksas ES budžetā būs viens no sarunu tematiem sarunās par to, kā ES turpmāk sadarbosies ar Lielbritāniju. Viens no variantiem varētu būtu līdzīgi kā attiecībās ar Norvēģiju, kas par piekļuvi ES tirgum maksā noteiktu maksu.

Tomēr patlaban vēl esot pāragri spriest, kādā formā tieši Lielbritānija sadarbosies ar ES.

Arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens aģentūrai LETA norādīja, ka pastāv neskaidrība attiecībā uz Lielbritānijas turpmākajām iemaksām, kas ES budžetā ir 10%.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka jau pirms "Brexit" bija skaidrs, ka nākamajā finanšu plānošanas periodā pēc 2020.gada Latvijai vairs nebūs tik liels finansējums no ES fondiem. "Nebūs tik trekna sviesta kārtiņa," sacīja ministre.

Un līdz ar "Brexit" tas liek paskatīties pašiem uz sevi un nevilkt garumā lēmumus, kas svarīgi Latvijas attīstībai.

Ministre pauda cerību, ka ES ņems vēra Lielbritānijas referenduma rezultātus un mēģinās kļūt efektīvāka. Lielbritānijas iedzīvotāju attieksme pret ES kā amorfu veidojumu, kura vadība saņem lielu atalgojumu, bet nespēj risināt problēmas, veicināja atbalstu valsts dalības ES pārtraukšanai, savu viedokli skaidroja Reizniece-Ozola, kā piemēru minot neseno krīzi metalurģijas nozarē, kas smagi skāra Lielbritāniju, un kurā ES nespēja aizsargāt savu tirgu no lētas trešo valstu produkcijas.

Tāpat finanšu ministre vēlētos, lai ES meklētu veidus kā sodīt Lielbritāniju, bet gan censtos saglabāt šo valsti Eiropai. Pretējā gadījumā tas kopumā varētu izraisīt tālāku ES šķelšanos.

"Eiropas vājināšanās nav mūsu interesēs," sacīja ministre.

Reizniece-Ozola atzina, ka viņai referenduma iznākums bijis negaidīts, jo bija domājusi, ka, lai arī ar nelielu pārsvaru, balsošanā uzvarēs palikšanas atbalstītāji.