Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ir pieņēmuši Eiropas Savienības (ES) daudzgadu plānu mencu, reņģu un brētliņu krājumu apsaimniekošanai Baltijas jūrā, kas ir pirmais reģionālais daudzgadu plāns reformētās ES zivsaimniecības politikas ietvaros, kurā ņemta vērā mijiedarbība starp dažādām zivju sugām, aģentūru LETA informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
EP uzskata, ka "vairāksugu pārvaldības plāns" ir efektīvāks par vienas konkrētas sugas pārvaldību, jo tajā ņem vērā mijiedarbību starp zivju sugām, piemēram, faktu, ka menca ēd reņģi un brētliņu, bet brētliņas ēd mencu ikrus. Jaunā plāna, ko EP apstiprināja ar 480 balsīm par, 68 pret un 39 atturoties, mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu un ilgtermiņā efektīvu zivju krājumu izmantošanu, kā arī stabilas zvejas iespējas un ienākumus zvejniekiem.
Jaunais vairāksugu pārvaldības plāns nosaka diapazonus, kurā Padomei ik gadu jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja un kvotas. Šie diapazoni ir noteikti tā, lai nodrošinātu zvejsaimniecību ilgtspējīgu darbību, un plāns paredz pietiekami lielu elastību, lai kvotas ik gadu varētu pielāgot zvejniecības aktuālajām problēmām.
EP nodrošināja, lai plānā būtu efektīvi garantijas mehānismi ar mērķi saglabāt krājumus. Ja zinātniskie dati liecinās, ka attiecīgā krājuma nārsta bara biomasa konkrētā gadā ir mazāka par minimālo nārsta bara biomasu, kas noteikta regulas pielikumā, tiks īstenoti atbilstoši korektīvi pasākumi, lai nodrošinātu, ka attiecīgie krājumi pēc iespējas drīz atjaunojas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
Plānā ir noteikumi, kas nodrošina reformētās zivsaimniecības politikas būtisku elementu īstenošanu, piemēram, izkraušanas pienākumu un reģionālo pārvaldību. Šo pasākumu pamatā būs kopīgi ierosinājumi no dalībvalstīm. Procedūras gaitā notiks apspriešanās ar reģionālajām konsultatīvajām padomēm.
Trīs gadus pēc Baltijas plāna stāšanās spēkā un ik piecus gadus pēc tam Eiropas Komisijai būs jāziņo EP un Padomei par plāna ietekmi uz krājumu un zvejniecības nozari.
Regula stāsies spēkā piektajā dienā pēc tās publikācijas ES Oficiālajā Vēstnesī.
Jaunais likums attieksies uz Dāniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Somiju un Zviedriju