Daudzi augi mūsdienās ir kļuvuši reti sastopami, jo samazinājušās vai izzudušas tiem piemērotās dzīvotnes. Lai tie neizzustu pavisam, šādiem augiem piešķirts īpaši aizsargājamās sugas statuss, un šādu augu plūkšana un tirdzniecība Latvijā ir aizliegta. No bioloģiskā un dabas aizsardzības viedokļa aizsargājamo augu ievākšana ziedēšanas laikā ir īpaši nevēlama, jo novērš jauno sēklu izsēšanās iespējas un tātad arī auga ilgtermiņa saglabāšanos.
Aizsargājamo augu izmantošana sabiedrībā īpaši aktualizējas pirmsjāņu laikā, kad dienaskārtībā ir ziedu pušķu un vainagu pīšana.
"Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12.pantu ir aizliegts īpaši aizsargājamos augus vai to daļas lasīt, noplūkt vai izrakt, kā arī aizliegts pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus. Šādas aizliegtas darbības ir administratīvi sodāmas, piemērojot naudas sodu kā fiziskām, tā juridiskām personām, līdztekus, konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus. Der atcerēties, ka naudas soda lielums par šādiem pārkāpumiem nav simbolisks, piemēram, fiziskām personām tas ir robežās no 15 līdz 700 eiro," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais valsts vides inspektors Jēkabs Dzenis.
"Dabas aizsardzības pārvaldes viens no stratēģiskajiem darbības mērķiem ir veicināt sabiedrības izpratni par dabas vērtībām. Izglītotāka sabiedrība arī savā uzvedībā būs atbildīgāka. Šogad Dabas aizsardzības pārvalde sagatavojusi divus infografikas, kas vēsta par visbiežāk satopamajiem augiem, gan aizsargājamiem, gan indīgajiem, ko cilvēki vēlas izmantot ziedu pušķu vai vainagu pīšanā, bet tas nav vēlams un var būt pat bīstami," turpina J.Dzenis.
Diemžēl pirmsjāņu laikā neiztikt arī bez pārbaudēm. Tādas Dabas aizsardzības pārvalde lielākajās tirdzniecības vietās ik gadu rīko, lai izvērtētu, vai sabiedrības informēšana nesusi "augļus".
"Mūsu pašmērķis nav sodīt. Tā ir arī iespēja tos, kuri tomēr Jāņu vainagam vai pušķim noplūkuši aizsargājamo augu, pastāstīt un izskaidrot nodarījumu dabai. Arī šogad vides inspektori Latvijas lielākajās pilsētās jau devušies reidos, lai pārbaudītu Jāņu zāļu tirgotāju godaprātu, realizējot mūsu dabas bagātības," stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis.
Atgādinām, ka krāšņs Līgo un Jāņu vainags izdosies arī tad, ja tajā ievīsiet rudzupuķes, pīpenes, sarkano un balto āboliņu, suņuburkšķus, papardes, kalmes, madaras, asinszāli, birztalu nārbuli, raspodiņu, vībotnes, magones un citus vasaras visgarākajās dienās ziedošos augus, kas Saulgriežu laikā ir plūcami. Taču aicinām, darīt to ar mēru un saudzīgi - arī visus bieži sastopamos augus nedrīkst plēst ar saknēm un nevajag noplūkt pēdējo krāšņo ziedu pļavā. Vēl der paturēt prātā, ka Latvijā ir arī indīgi un bīstami augi - velnarutki, gundegas u.c., kurus labāk atstāt tur, kur tie ir.
Taču, atrodot dabā aizsargājamos un retos ziedus, piemēram, savvaļas orhidejas - naktsvijoles, dzegužpirkstītes, dzegužpuķes un dzegužkurpītes, kas dažkārt tiek nežēlīgi izplūktas un sietas krāsainajos jāņuzāļu pušķos, aicinām tos baudīt nenoplūcot. Pie aizsargājamiem ziediem pieskaitāma arī meža un pļavas silpurene un jumstiņu gladiolas, kā arī aizsargājama ir Sibīrijas skalbe.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina - iesim dabā ar izpratni un saudzēsim mūsu dabas bagātības, novērtēsim tās un palīdzēsim saglabāt!