Par VID vadītāja pienākumu izpildītāju apstiprina Daci Pelēko

© F64

Par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja pienākumu izpildītāju apstiprināta VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā, šodien lēma valdība.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka likums par VID nosaka - ja VID ģenerāldirektors tiek atbrīvots no minētā amata, Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma apstiprina VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja kandidatūru no VID ģenerāldirektora vietnieku vidus līdz jauna VID ģenerāldirektora iecelšanai.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) ir akceptējusi līdzšinējās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones iesniegumu par valsts civildienesta attiecību pārtraukšanu ar 2016.gada 27.jūniju.

Tāpēc FM rosināja valdību par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju iecelt Pelēko, kura minētos pienākumus uzņemtos ar šā gada 27.jūniju. FM piebilda, ka tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu VID darbības nepārtrauktību.

Kā ziņots, līdzšinējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone iesniedza atlūgumu un savus pienākumus šajā amatā pildīs līdz 27.jūnijam.

Savukārt Valsts kanceleja izsludinājusi konkursu uz vakanto VID ģenerāldirektora amatu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Potenciālajam VID ģenerāldirektoram tiek piedāvāta atlīdzība līdz 3417 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

No pretendentiem tiek gaidīta nevainojama reputācija, maģistra grāds, vēlams ekonomikā, finansēs, tiesību zinātnēs vai vadības zinībās, ne mazāk kā trīs gadu darba pieredze vadošā amatā ar vismaz 40 padotajiem darbiniekiem un vēlama darba pieredze valsts pārvaldē. Tāpat tiek sagaidītas zināšanas un izpratne par VID darbības jomu, izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, administratīvo procesu un budžeta plānošanu.

Potenciālajam VID ģenerāldirektoram arī jābūt angļu valodas zināšanām vismaz B2 līmenī. Otras svešvalodas zināšanas tiks uzskatītas par priekšrocību. Tiek prasītas arī teicamas sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmes, labas stratēģiskās plānošanas prasmes, sistēmiska pieeja jautājumu risināšanā un spēja uztvert un analizēt sarežģītu un liela apjoma informāciju dažādās jomās.

Pretendentam arī jāatbilst likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17.panta pirmās daļas prasībām - ir Latvijas Republikas pilsonis, pārvalda latviešu valodu, ir augstākā izglītība, nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta, nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu, nav atbrīvota no ierēdņa amata ar tiesas spriedumu krimināllietā, nav atzīta par rīcībnespējīgu likumā noteiktajā kārtībā, nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks, nav tiešā vadītāja radinieks un neatrodas viņa tiešajā pakļautībā, attiecībā uz personu nav saglabājušās tāda disciplinārsoda darbības sekas, kas uz noteiktu laiku liedz ieņemt ierēdņa amatu.

Tāpat uz pretendentu nevar būt attiecināmi likuma "Par valsts noslēpumu" 9.panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi.

Konkursā tiks vērtēts pretendenta stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, pārmaiņu vadība, attiecību veidošana un uzturēšana, kā arī orientācija uz rezultātu.

Pretendentiem pieteikumi jāiesniedz līdz 4.jūlijam Valsts kancelejā klātienē vai jānosūta elektroniski uz e-pastu "konkurss@mk.gov.lv". Tiek gaidīts motivēts pieteikums, kurā iekļauts arī apliecinājumu par atbilstību likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17.panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām un to, ka uz pretendentu nav attiecināmi likuma "Par valsts noslēpumu" 9.panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi.

Latvijā

Pirms mēneša Saeimā ieradās ķīniešu delegācija. Ar tiem tikās vairāki deputāti, no sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu. Vairums no tiem gada sākumā devās pretrunīgi vērtētajā Pekinas sponsorētajā braucienā uz lielvalsti. Viņi uzklausīja prezentācijas un filmu par dzīvi Tibetā. Nepieminēti gan palika Ķīnai veltītie pārmetumi par cilvēku piespiedu pārvietošanām un pat spīdzināšanām reģionā, par ko cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ziņo jau gadiem. Tikšanās tagad tiek izmantota lielvalsts propagandai, pasniedzot to, kā Latvijas atbalstu Tibetas jautājumā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Svarīgākais