Ja briti nobalsos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), tad, visticamāk, ekonomiskās sekas būs ievērojamas, vērtē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņaprāt, lai izvairītos no katastrofas, "Brexit" gadījumā sarunas par jaunajiem nosacījumiem, iespējams, tiks īstenotas pēc iespējas pragmatiski. Taču jebkurā gadījumā ekonomika cietīs.
Finanšu tirgi tuvākajās dienās koncentrēsies tikai uz britu referendumu. Tas nozīmē, ka balsojums par izstāšanos no ES atbalsosies tirgos, kas var radīt neparedzamas sekas, secina ekonomists. Tādēļ vairākas pasaules centrālās bankas jau paziņojušas, ka ir gatavas pasākumiem, lai savlaicīgi reaģētu un novērstu nekontrolētu situācijas attīstību.
Skatoties tuvāko divu gadu perspektīvā, "Brexit" gadījumā Apvienotā Karaliste zaudētu 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr eirozonai tas maksātu ap 1% no IKP. Savukārt 15 gadu perspektīvā Apvienotās Karalistes IKP būtu par 6% zemāks. Britu mārciņas vērtība pret eiro kristos par 5%, dolārs nostiprinātos. Akciju cenas Londonas biržā 2017.gada beigās būtu kritušās par aptuveni 20%, Vācijā - līdz pat 10%.
Līdz ar britu aiziešanas no ES mainītos arī varas līdzsvars ES, proti, nostiprinātos eirozonas ietekme. Taču reizē arī vājinātos Ziemeļeiropas bloka ietekme (Apvienotā Karaliste, Vācija, Nīderlande, Ziemeļu un Baltijas valstis). Bez Apvienotās Karalistes šim blokam nebūtu kritiskās masas (35% ES iedzīvotāju), kas nepieciešams, lai bloķētu vairākuma lēmumu. "Brexit" gadījumā pieaugtu Apvienotās Karalistes iekšējās šķelšanās risks, jo Skotijas vairākums atbalsta dalību ES. Vēl ir scenārijs, kad briti nobalso par "Brexit", taču ar nelielu pārsvaru. Šādā gadījumā ļoti ticami, ka tiks meklēti iemesli, lai Londonā un Briselē vēl reizi pārvērtētu Lielbritānijas un ES nolīgumu. Tas pavērtu durvis uz jaunu referendumu, pieļauj ekonomists. Tomēr, lai arī kāds būtu referenduma iznākums, jautājums par ES nākotni un valstu attiecībām turpināsies.
Gašpuitis atzīst, ka izvērtēt sekas Latvijas ekonomikai "Brexit" gadījumā varbūt vēl ir nedaudz pāragri. Tomēr sekas būtu jūtamas. Apvienotās Karalistes izstāšanās atstātu ietekmi uz ES budžetu, tādējādi ir pavisam ticama iespēja, ka tā rezultātā tiktu pārskatīti ES atbalsta mehānismi, tostarp Latvijai. Ne velti viens no lielākajiem eiroskeptiķiem Ungārijas premjers Viktors Orbāns šonedēļ sācis kampaņu britu medijos, aicinot Lielbritāniju palikt ES.
"SEB bankas" ekonomists vērš uzmanību, ka britu mārciņas kritums sarežģītu arī Latvijas eksportu, kas pērn veidoja 488 miljonus eiro. Tas bija septītais lielākais eksporta tirgus (5,1%). Galvenās Latvijas eksporta preces uz Lielbritāniju bija koksne un tās izstrādājumi (69%), mašīnas un mehānismi un elektriskās iekārtas (5,8%). Sterliņu mārciņas vērtības kritums un nenoteiktība ekonomikā ietekmētu arī naudu pārvedumu apjomu uz Latviju. No tā ciestu iekšējais patēriņš.
Tomēr Lielbritānijas ekonomikā notiekošais lielāko ietekmi veidos uz tādām valstīm kā Īrija un Vācija. Turklāt nenoteiktība var ilgt daudzus gadus. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks uzskata, ka izstāšanās gadījumā jaunu tirdzniecības nosacījumu izstrāde var ilgt septiņus gadus.