PB gatavo augsni progresīvam nodoklim
Īstenojot Pasaules Bankas (PB) ieteikumu ieviest Latvijā darbaspēka nodokļu progresivitāti no 19% mazajām algām līdz 29% lielajām algām, apmēram pusei strādājošo samazinātos nodokļa slogs, bet pusei – pieaugtu, liecina Neatkarīgās aprēķini.
PB reģionālā vadītāja Polijā un Baltijas valstīs Marina Vesa un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš aizvietoja toreizējo finanšu ministru Jāni Reiru, janvāra beigās oficiāli parakstīja līgumu par Latvijas nodokļu politikas izvērtējumu. 300 000 eiro vērtais līgums paredz, ka PB šī gada laikā pārskatīs Latvijas pašreizējo nodokļu sistēmu no efektivitātes, konkurētspējas, ieņēmumu mobilizēšanas un taisnīguma viedokļa un sagatavos savus secinājumus un ieteikumus.
Tieši kādus priekšlikumus nodokļu jomā PB sniegs Latvijai, pagaidām nav zināms, jo, kā Neatkarīgajai apliecināja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Straupmane, joprojām notiek izpētes darbs un pirmie rezultāti varētu būt zināmi pēc mēneša - jūlija vidū.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vakarrīt LNT raidījumā 900 sekundes gan nedaudz ieskicēja iespējamos priekšlikumus. Ministre stāstīja, ka PB pēc Latvijas nodokļu politikas sākotnējā izvērtējuma piedāvā ieviest progresivitāti darbaspēka nodokļos, pārskatīt atvieglojumus uzņēmumu ienākuma nodoklī (UIN), kā arī pārskatīt mikrouzņēmumu regulējumu.
PB ieskatā darbaspēka nodoklim Latvijā ir jābūt progresīvam, tas ir, knapās algas jāapliek ar mazāku nodokli, bet brangās - ar lielāku nodokli. PB varētu rosināt 19% nodokli algām līdz 360 eiro mēnesī, savukārt algām, kas ir lielākas par 1300 eiro - 29% nodokli. Tiem, kuru alga svārstās starp 360 eiro un 1300 eiro mēnesī, nodokļa likmi noteiktu pēc speciālas formulas.
«Patlaban tas ir tikai PB piedāvājums, jo diskusijas vēl tikai sāksies. Diskusijas būs smagas, bet meklēsim Latvijai piemērotāko modeli,» piebilda D. ReiznieceOzola.
Šobrīd iedzīvotāju ienākuma nodoklis Latvijā neatkarīgi no algas lieluma ir 23%, neapliekamais minimums - 75 eiro, nākamgad - 60 eiro. Taču šogad pirmo gadu tiek ieviesta neapliekamā minimuma diferenciācija, kas ļaus iedzīvotājiem ar zemām algām nākamgad atgūt daļu pārmaksātā nodokļa. Latvijā februārī minimālo algu (370 eiro uz papīra) vai mazāk saņēma 184 902 strādājošie jeb 23,8%. Īstenojot PB ieteikumu, šiem strādājošajiem samazinātos nodokļu slogs. Savukārt tiem, kuru alga pārsniedz 1300 eiro mēnesī, un tādu Latvijā ir aptuveni 16%, nodoklī būtu jāmaksā ievērojami vairāk. Pārējiem nodokļa lielums mainīsies pēc noteiktas formulas. Pēc aptuvenām aplēsēm, robežšķirtne varētu būt 700 eiro. Saņemot mazāku algu, nodoklis salīdzinājumā ar pašreizējo likmi samazinātos, bet lielāku - pieaugtu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, februārī mazāku algu nekā 700 eiro mēnesī saņēma 57% strādājošo. Tiesa, nav zināms, ko PB domā par neapliekamā minimuma diferenciāciju un daudz kritizēto solidaritātes nodokli.
Tāpat PB iesaka pārskatīt arī UIN atvieglojumus, palielinot kapitāla nodokļus, un mikrouzņēmuma nodokli aizstāt ar tā saukto iesācējuzņēmuma nodokli. Šobrīd mikrouzņēmuma nodokļa likme ir 9%.
Izmaiņas, iespējams, skars arī pievienotās vērtības nodokli (PVN). D. Reizniece-Ozola atzina, ka, visticamāk, PB neieteiks mainīt likmes, bet gan atteikties no atvieglojumiem. PVN pamatlikme ir 23%. Samazināto likmi (12%) piemēro medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, pasažieru pārvadājumiem iekšzemē, izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs utt. Savukārt ar PVN neapliek azartspēles, izlozes un loterijas, noteiktus pasta, medicīnas pakalpojumus, zobārstniecības, zobu tehniķu un zobu higiēnistu sniegtos pakalpojumus, sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus, bezdarbnieku profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanas pakalpojumus, valsts atzītu izglītības iestāžu pakalpojumus, teātra un cirka izrādes, koncertus, valsts atzītu muzeju un izstāžu apmeklējumus utt.
FAKTI
Darba ienākumi februārī,
% no darba ņēmēju skaita
līdz 70 eiro 2,6
70,01-150 eiro 3,7
150,01-300 eiro 8,5
300,01-500 eiro 26,2
500,01-700 eiro 16,2
700,01-1000 eiro 20,3
1000,01-1500 eiro 13,4
1500,01-2000 eiro 4,4
2000,01-2500 eiro 2,0
2500,01-3000 eiro 1,0
3000,01-4000 eiro 0,9
4000,01-5000 eiro 0,4
5000,01-6000 eiro 0,2
virs 6000 eiro 0,3
Strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 1. ceturksnī, eiro
Pavisam* 881
Sabiedriskajā sektorā 842
Vispārējās valdības sektorā 788
t.sk. valsts struktūrās 943
t.sk. pašvaldību struktūrās 666
Privātajā sektorā (ar nodarbināto skaitu >=50) 925
* bez privātā sektora komersantiem, kuri nodarbina mazāk par 50 darbiniekiem
Avots: CSP