Studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursā par reiderismu, ko rīkoja biedrība “Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs” sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti (LU EVF), visaugstāko žūrijas komisijas novērtējumu izpelnījās Latvijas Universitātes (LU) tiesību zinātņu maģistrants Armands Smans ar “Royal Square Hotel & Suites” gadījuma izpēti. Konkurss “Reideri nāk!”, kas šogad notika pirmo reizi, tika organizēts ar mērķi veicināt izpratni par reiderisma radītajām problēmām un rast jaunas radošas idejas reiderisma mazināšanai.
Konkursa atklāšanā Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis atzinīgi novērtēja šo iniciatīvu, paužot uzskatu, ka problēma ir aktuāla un liela, jo šobrīd valstī nav vienotas izpratnes par to, kas ir reiderisms. “Lai runātu par to, kur ir noziegums, vispirms ir jāsaprot definīcija - kas ir reiderisms. Šīs problēmas risināšanā liels potenciāls ir tieši zinātniskai pētniecībai, juristiem būtu ļoti svarīgi saprast, kur beidzās civiltiesiskās attiecības un kur sākās noziegums un šai izpratnei ir jābūt vienotai visos līmeņos - gan policijā un prokuratūrā, gan arī tiesā,” sacīja Ints Ķuzis.
Arī SKDS direktors Arnis Kaktiņš savā prezentācijā īsi pirms konkursa fināla norādīja uz reiderisma aktualitāti caur veiktā pētījuma prizmu - proti, sabiedrības vidū pastāv uzskats par to, ka Latvijas biznesa vidē visbiežāk izmantotā reiderisma metode ir atbildīgo valsts amatpersonu uzpirkšana (84%), tāpat liela daļa (63%) uzskata, ka izplatīta ir arī darboties spējīgu uzņēmumu novešana līdz maksātnespējai un 55% uzskata, ka izplatīta ir arī nepamatotu prasību celšana tiesā. Pētījumā atklājās, ka sabiedrība vismazāk uzticas tiesai - tikai 18 % ir atzinuši, ka tiesa savu darbu veic labi, savukārt policijas darbam uzticas 30%.
“Reideri nāk!” finālā, kurā pieci labākie konkursanti uzstājās ar savām prezentācijām, triumfēja LU tiesību zinātņu maģistrants Armands Smans, kurš sava darba ietvaros pētīja procesu par noziedzīgi iegūtu mantu strīdā par viesnīcas “Royal Square Hotel & Suites” piederību. Armands Smans, savā zinātniski pētnieciskajā darbā, analizējot tā saucamo “Gulami viesnīcas lietu”, atklāja, ka saskaņā ar G. M. G. (t.i. Gulama Mohammada Gulami) versiju E.J. (t.i. Eljors Junusovs) pašlaik kopā ar vairākām citām personām mēģina izkrāpt no viņa viesnīcu. Līdz ar to, autora ieskatā, prokuratūras lūgums atdot viesnīcu “Royal Square Hotel & Suites” E. J. nav atzīstams par tiesiski korektu, jo E. J. juridiski nekad nav bijis minētās viesnīcas īpašnieks. Rezumējot students Smans atzina, ka likumdevējam ir pienākums izveidot tādu tiesību aizsardzības sistēmu, kas, no vienas puses, spētu efektīvi cīnīties ar reiderisma problēmu, un vienlaikus, no otras puses, pati nekļūtu par reiderisma instrumentu, kad, izmantojot valsts represīvo resursu, tiek kārtotas “biznesa lietas”, vai tiek rīkoti “uzņēmēju kari”.
Otrajā vietā ierindojās Latvijas Universitātes studente Jūlija Pouha, kas savā darbā uzsvaru lika uz valsts amatpersonu izglītošanu kā vienu no veidiem, lai mazinātu reiderismu valstī. Pouha savā darbā nonāca pie atziņas, ka reideru darbības rezultātā ne tikai tiek nelikumīgi pārņemtā sveša manta, kas ir sveša īpašuma zādzība, kas nav saistīta ar mantas laupīšanu, bet ar to tiek veicināta kopēja labklājības līmeņa pazemināšanās valstī un tiek veicināts korupcijas, ēnu ekonomikas, organizētās noziedzības pieaugums, kas negatīvi ietekmē valsts attīstību kopumā.
Savukārt trešo vietu ieguvusī LU Juridiskās fakultātes studente Ieva Kozlovska savā darbā uzsvēra mediju atbildību, informējot par rederisma gadījumiem. Kozlovska savā darbā apskatīja kā medijos ir atspoguļoti tādi skaļi reiderisma gadījumi kā “NP Foods” un “Winenergy” lietas. Tāpat tika pievērsta uzmanība kā pēdējā no minētajām lietām publiskajā debatē tika iesaistīta arī “Norvik Banka”. Secinājumos studentu uzsvēra, ka, lai gan reiderisma jēdziens ir sarežģīts, plašsaziņas laikrakstiem būtu jāuzņemas iniciatīva un, par spīti nevienlīdzīgiem uzskatiem tā definēšanas jomā, jācenšas saviem lasītājiem reiderisma izpratnes nozīmīgumu izskaidrot detalizētāk.
Pēc konkursa žūrijas komisijas loceklis, zvērināts advokāts un bijušais Tieslietu ministrs, Jānis Bordāns atzina, ka pret reiderismu ir iespējams cīnīties, ja to dara visa valsts pārvalde kopā. Jānis Bordāns novēlēja, lai šī degsme un ideālisms cīņā pret reiderismu topošo juristu vidū neizzūd.
Konkurss notika divās kārtās. Pirmajā kārtā studenti iesniedza zinātniski pētnieciskos darbus par dažādām ar reiderismu saistītām tēmām, savukārt finālā norisinājās studentu darbu priekšlasījumi par reiderisma mazināšanu valstī: labāko darbu autori uz vietas prezentēja un aizstāvēja savas idejas kompetentas žūrijas priekšā. Tās sastāvā bija biedrības “Stratēģiskās pētniecības un vadības centrs” valdes priekšsēdētājs, LU EVF profesors Andris Deniņš, zvērināts advokāts un bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.