VID gādā sev jaunus formas tērpus un to valkātājus

Valdība ir izlēmusi apvienot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policiju ar Muitas policiju, un Valsts kanceleja publicējusi aicinājumu pieteikties konkursā uz vakanto VID ģenerāldirektora amatu.

Valdības lēmumam ir likumprojekta statuss ar šobrīd ne pārāk skaidrām izredzēm, līdz kādiem likumu grozījumiem novedīs valdības priekšlikumu izskatīšana Saeimā. Likumprojektā ierakstīts, ka abu VID sistēmā esošo policijas vienību apvienošanai jānotiek līdz šā gada 30. septembrim, taču faktiski tas notiks vēlāk vai varbūt nenotiks vispār. Saeima taču tagad ir brīvdienās, kuru laikā politiskā konjunktūra var mainīties.

Aiz VID Finanšu policijas un Muitas policijas apvienošanas slēpjas vēl svarīgs lēmums pievienot apvienotajai policijas iestādei nākamo VID ģenerāldirektoru. Līdz šim VID ģenerāldirektors bija civildienesta ierēdnis, kurš par VID policistu darbiem jeb izdarībām vismaz oficiāli varēja kaut ko uzzināt no preses. Policistu darīšanās viņš vai, konkrētajā gadījumā, viņa, atlūgumu iesniegusī VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, savu degunu bāzt nedrīkstēja ne pēc likuma, ne pēc sava reālā spēka starp VID vadītājiem. Rezultātā viena viņas vietnieka Kaspara Čerņecka vadītie finanšu policisti trenkāja otra viņas vietnieka Tāļa Kravaļa vadītos muitas policistus vai citos gadījumos otrādi, bet haoss VID sasniedza bīstamu pakāpi, uz kādu valsts politiskā vadība vairs nevarēja nereaģēt.

Rezultātā valdība vienojās, ka VID ģenerāldirektoram jāpiešķir tiesības kontrolēt savus policistus ar viņam tieši pakļautas VID Iekšējās drošības daļas starpniecību. Šī iestāde tiek izslēgta no Finanšu policijas, un tai noteikts patstāvīgas izmeklēšanas iestādes statuss, kas dod tiesības izsekot, aizturēt, izkratīt un citos likumā noteiktos veidos apstrādāt visus citus VID darbiniekus. VID nākamais ģenerāldirektors iekļausies šajā superstruktūrvienībā, saņemot noteiktu policijas dienesta pakāpi un formas tērpu ar dienesta ieroci, kas vismaz teorētiski neizslēdz, ka viņš šo ieroci varēs likumīgi lietot kaut vai pret sliktiem VID darbiniekiem.

Pagaidām tomēr nav skaidrības, kā valdības lēmumu pildīt. Proti, nav skaidrs, vai formas tērpu pasūtīt sievietei vai vīrietim utt. - garam vai īsam, tievam vai resnam cilvēkam. Tikpat daudz neskaidrību ir par to, kā vispār darbosies tagad apsolītā sistēma. Vai, piemēram, VID pilnībā pārņems viena politiskā partija, vai arī tā saņems VID ģenerāldirektora vietu ar nosacījumiem par ģenerāldirektora vietnieku posteņu vai VID iekšējās izmeklēšanas vienības darbinieku sadalīšanu starp citiem interesentiem VID darba ietekmēšanā. Tieši tas pats attiecas uz cilvēku izvietojumu jaunajā iestādē, ko sola izveidot no Finanšu policijas un Muitas policijas. Šis gadījums ir kā radīts, lai daudzskaitlīgās darbinieku pārbīdēs iekļautu ne tikai VID, bet arī Valsts policijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un vēl citu līdzīgu iestāžu darbiniekus.

VID ģenerāldirektora izvēles formālo procesu virzošā Valsts kanceleja pavēstījusi, ka sola līdz 3417 eiro lielu mēnešalgu pirms nodokļu nomaksas cilvēkam ar nevainojamu reputāciju, maģistra grādu, trīs gadu darba stāžu, vadot ne mazāk kā 40 padotos darbiniekus, turklāt vēlams, lai šī pieredze būtu gūta kādā valsts iestādē. Tiek gaidītas zināšanas un izpratne par VID darbības jomu, izpratne par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem utt. līdz apliecībai par angļu valodas zināšanām vismaz B2 līmenī. Pieteikumi tiek gaidīti līdz 4. jūlijam.

Grūti iedomāties, ka VID ģenerāldirektora vietu varētu aizpildīt kaut puslīdz tik strauji kā veselības ministra vietu, kura kārtējā(s) aizņēmēja(s) pamatpienākums ir tikai iespējami iejūtīgi un ticami izteikt līdzjūtības pacientiem un mediķiem par ciešanām, ko izraisa valsts nespēja finansēt medicīnu kaut cik atbilstoši tās reālajām vajadzībām. VID vairāk līdzinās Latvijas dzelzceļam tādā nozīmē, ka šā uzņēmuma prezidenta atlases komisija vilcināja laiku daudzus mēnešus un deva iespēju izlemt par patiešām nozīmīga amata piešķiršanu Latvijas tagadējās valdības veidošanas lēmumu paketē. Nebūtu loģiska VID ģenerāldirektora iecelšana amatā jau pirms Saeimas lēmuma par to, vai ieroča nēsāšana un lietošana ietilpst šī amata pildītāja pienākumos. Taču VID atstāšana bez pilntiesīga vadītāja varbūt līdz gada beigām būtu vēl dīvaināka un bīstamāka rīcība.