Latvijas Banka lielās algas skaidro ar peļņu

Aptuveni 550 Latvijas Bankas (LB) darbinieku pēdējo divu gadu laikā ir saņēmuši algas, kas ir lielākas par 1000 latiem mēnesī.

Ceturtās atmodas tautas armijas (4ATA) publiskotie dati no Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanās sistēmas liecina, ka vislielāko atalgojumu – vidēji 12 000 latu mēnesī (no 2007. gada septembra līdz 2009. gada decembrim) – saņēmis LB valūtas dīleris jeb Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs Raivo Vanags. Pērn jūnijā viņa atalgojums bijis 17 264 lati, savukārt aprīlī – 16 810 latu. Sliktākais ieņēmumu mēnesis LB valūtas dīlerim bija decembris, kad atalgojumā viņš saņēma 6096 latus.

No LB vadības vislielāko atalgojumu saņem tās prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuram pērn lielākie ienākumi bijuši augustā – 10 684 lati. Vidēji I. Rimšēvičs pēdējo divu gadu laikā saņēmis 9893 latu atalgojumu mēnesī. Vairākus tūkstošus latu lielas algas saņem arī citi vadošie LB darbinieki.

"LB nesaņem naudu no valsts budžeta, bet tajā iemaksā noteiktu procentu no ārvalstu rezervju (vairāk nekā trīs miljardu latu) pārvaldīšanā gūtās peļņas. Pērn LB nopelnījusi 74,4 miljonus latu, 65 procenti no tā jeb 48,4 miljoni latu tiks pārskaitīti valsts budžetā," Neatkarīgajai skaidro LB preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Viņš piebilst, ka no šā gada LB darbinieku atalgojums ir samazināts.

"LB un Finanšu un kapitāla tirgus komisija [kuras datus 4ATA publiskoja pagājušajā nedēļā] nosmeļ finanšu profesionāļu krējumu. Atstājiet taču kādu profesionāli arī privātajiem, par Finanšu ministriju nemaz nerunājot. 4ATA atgādina, ka LB un FKTK ir ārpus vienotās algu sistēmas. Bet ministrijas piesaistīt profesionāļus ar konkurētspējīgu atalgojumu nevar," ironizē anonīmie datu publicētāji.

Latvijā

Šajās dienās ES Padomē tiks vētīti dalībvalstu un Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumi par sankcijām pakļautām personām – kuras no saraksta izņemt, kuras pievienot. Iepriekš lemšanā martā Latvija piekritusi Krievijas iebrukuma Ukrainā slavinātāja, Krievijas sporta ministra Mihaila Degtjareva izņemšanai no sankciju saraksta. Aptaujātie lietpratēji ļoti aptuveni skaidro, balstoties uz kādiem konkrētiem apsvērumiem dalībvalstu pārstāvji lemj par personas izņemšanu no sankciju saraksta. Acīmredzami ir tas, ka personas saistībai ar Vladimiru Putinu vai Krievijas iebrukuma Ukrainā slavināšanu un labuma gūšanu no kara reizēm nav nekāda sakara.  

Svarīgākais