Dienā, kad Saeima apstiprināja jauno veselības ministri, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultāte svinēja izlaidumu. Evita Gridjuško un Krista Svilāne pēc sešu gadu studijām saņēma savus jaunā ārsta diplomus. Jaunajai ministrei Andai Čakšai ārstes novēl izturību un pietiekami spēka pārliecināt visus, ka veselības jomai ir jābūt reālai prioritātei.
Abām medicīnas studiju absolventēm ir nākotnes plāni, un abām tie ir saistīti ar medicīnas jomu, taču jaunās ārstes sešu gadu laikā sapratušas, kādā situācijā ir veselības nozare, cik nožēlojami arvien izskan solījumi sakārtot medicīnas sistēmu, rūpēties par pacientiem un arī ārstiem, bet tālāk par solījumiem «neesam tikuši». «Problēma ir viena - politiski veselības aprūpe nav bijusi prioritāte nevienā no maniem studiju gadiem, un tagad ir sasniegts kritiskais punkts, jo nevienu situācija vairs neapmierina,» savā izlaiduma dienā Neatkarīgajai saka Krista Svilāne. Tieši tāpēc veselības ministrei būs nepieciešama izturība, lai panāktu, ka viņā ieklausās arī valdības vadītājs un citu nozaru pārstāvji. «Protams, ļoti vēlētos, lai ministre pievērš uzmanību arī ārstu darba novērtējumam,» piebilst Krista.
«Cepuri nost tiem mediķiem, cilvēkiem, kuri šajā situācijā veselības jomā cenšas kaut ko izdarīt, jo es arī uzskatu, ka situācija ir kritiska, mēs par to esam daudz runājuši - strādājam Latvijas Medicīnas studentu asociācijā, kas risina studentiem svarīgus jautājumus,» turpina Evita Gridjuško. «Latvijā diemžēl mums nereti svarīgākais ir aparatūra, slimnīcu ēkas, bet ne cilvēki. Visiem ir saprotams, ka tas maksā dārgi, bet cik vērts ir ārsta darbs? Ja mēs cilvēkiem uz ielas pajautājam, kas tev dzīvē ir vissvarīgākais, pirmajā vietā vienmēr ir veselība, kāpēc mēs neieguldām resursus tieši tur. Veselības nozare vienmēr bijusi bāleliņa lomā.»
Kādi ir jauno ārstu plāni? Evita atklāti saka: domāju doties uz Somiju - tas gan primāri saistīts ar ģimenes situāciju, tomēr savu lomu spēlē arī lielais konkurss uz rezidentūras vietām. Studentu, kuri beidz medicīnas studijas, ir daudz vairāk nekā vietu rezidentūrā, bet bez tās ārsts nav pilntiesīgs strādāt. «Citādi ir Somijā, tur pēc sešu gadu studijām es varu sākt strādāt, visticamāk, tur arī studēšu rezidentūrā,» saka Evita, kura jau ir apguvusi somu valodu. Arī Krista gadu ir mācījusies zviedru valodu - zinot, ka ir liels konkurss uz rezidentūru, viņai ir plāns B, ja neizdosies iestāties tajā. Proti, doties uz Zviedriju studēt un strādāt. «Protams, es vēlos palikt Latvijā, bet, ja ir tāda situācija, ka visiem vietas nav… neraugoties uz stāstīto, ka trūkst ārstu,» tā Krista. Situācija ar rezidentūru spiež studentus meklēt rezerves plānus, un daļa studentu par labu ārzemēm jau izlēmuši pavisam noteikti. Studentes to sauc par «zvēru dārzu». «Medicīna ir mans aicinājums, un ir liels gandarījums, ka esi šos sešus gadus izturējis. Nekur nav teikts, ka neatgriezīšos Latvijā,» saka Evita.