Aptuveni reizi pusgadā mazumtirgotājiem un ēdinātājiem jāpatērē daudz laika nevajadzīgu un birokrātisku prasību izpildei - jāveic ārkārtas inventarizācija uzskaitot neizpārdoto cigarešu daudzumu, jāsaskaita alkohola pudeles un jāizmēra jau atvērto dzērienu atlikums. Šis neproduktīvais darbs parasti jāveic laikā, kad ir Jaungada svētki vai Līgo atskaņas. Akcīzes precēm jāpārrēķina nodoklis pēc jaunajām likmēm un starpību jāiemaksā valsts budžetā. Mazumtirgotājiem sakarā ar akcīzes nodokli Valsts kasē nauda jāpārskaita uz 5 atsevišķiem kontiem, par katru maksājot arī komisijas naudu bankai.
Birokrātiskās prasības aptver gandrīz visus pārtikas tirgotājus valstī, neatkarīgi no to atrašanās vietas un lieluma (2016.gada pavasarī Latvijā reģistrēti 4204 alkoholisko dzērienu un 2396 tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības licenču turētāju). It sevišķi to izjūt mazajos uzņēmumos, kur inventarizācijas veikšanai jāatrauj personāls no tiešajiem darba pienākumiem (neskaitot degvielas mazumtirgotājus). Situācijā, kad valstī trūkst darbaspēka un ministrijai rūp darba ražīgums, mazumtirdzniecībā strādājošie inventarizācijas laikā jānodarbina pastiprināti, pie tam veicot neražīgas lietas - pārskaitot pudeles un pārmērot dzērienu daudzumu.
Pēc Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) uzskatiem mūsu valstī, tāpat kā Eiropā un citur pasaulē. nebūtu jāpiemaksā par preci kas jau atrodas mazumtirdzniecībā - tirgotājs ir norēķinājies par to un nebūtu vēlreiz jāpiemaksā. Nodokļa pārrēķinu visā pārējā Eiropā veic pie ražotāja vai izplatītāja.
LTA atkārtoti "saduras ar Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu vienvirziena aritmētisko domāšanu". Savukārt FM turpina skaidrot, ka "prasība pie akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanas komersantiem veikt akcīzes preču, tostarp alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu inventarizāciju un nomaksāt valsts budžetā aprēķināto akcīzes nodokļa starpību starp jauno likmi un iepriekšējo likmi, tika ieviesta ar mērķi nodrošināt vienmērīgu nodokļu plūsmu valsts budžetā un neļaut mazumtirgotājiem veikt akcīzes preču uzkrājumus pirms akcīzes nodokļa paaugstināšanas". Īstenībā tas ir papildus nodoklis, ko iekasē no tirgotāja par preci, ko nav paspēts pārdot. Nākošais solis būtu uzdot visām privātpersonām veikt inventarizāciju arī mājsaimniecībās un iemaksāt valsts budžetā sodu par neizlietoto alkoholu.
Ja FM nepiekrīt loģiskam risinājumam, tad LTA ierosina, ka par preču nosūtīšanas veikaliem izlīdzinātu ritmiskumu pa mēnešiem rūpētos paši vairumtirgotāji, kuri arī nepieļautu krasu apjoma kāpinājumu neilgi pirms akcīzes nodokļa likmes maiņas attiecīgajai preču grupai.
Ko saka uzņēmēji?
Dainis Domiņš, LTA padomes priekšsēdētājs, kafejnīcas "Lidojošā Varde" līdzīpašnieks:
"Ja tikai jāpārskaita cigaretes un jānoslogo grāmatvedis un bārmenis, tas neaizņem daudz laika. Savukārt alkoholam katra tā pozīcija (atkarībā no tā stipruma grādiem) jāpārskaita uz atsevišķu kontu. Attiecībā par cigaretēm, starpība akcīzes nodoklī ir vēl ļoti zema, mazā uzņēmuma reizēm vien aptuveni 2 eiro, bet šo sumu pārskaitot uz Valsts kasi, jāmaksā komisijas nauda bankai, kas izveido neadekvātu ciparu.
Runājot par alkoholu, mūsu uzņēmumā nepieciešamas vidēji 3 stundas, lai saskaitītu tā daudzumu, pēc tam grāmatvedības datu apstrāde - pa stipruma pakāpēm katrai pozīcijai atsevišķi, tad vēl arī alus. Tāds process kopumā prasa 6 - 8 stundas, lai visu iegrāmatotu.
Kritiku neiztur argumenti, ka mazais tirgotājs varētu iepirkt lielu daudzumu akcīzes preču un veikt spekulācijas uz akcīzes starpību. Mazumtirgotājiem nav izdevīgi glabāt lielu daudzumu uz paletēm."
Arnolds Taukulis LTA padomes loceklis, SIA "ARN": "Mūsu veikalā akcīzes preču inventarizācija aizņem 20 stundas. Tas ir diezgan sarežģīts darbs - ne tikai uzskaitīt, bet arī aizpildīt visas tabulas. Nauda pēc tam jāpārskaita Valsts kasē uz 5 atsevišķiem kontiem. Kāds sakars mazumtirgotājam būtu ar akcīzes nodokli?! To būtu jāmaksā tikai vairumtirgotājam. Savukārt, ja samazināsim sortimentu, cietīs gan pircējs, gan pārdevējs. Bet, ja preču krājums ir liels, tad inventarizācijas darbs prasa daudz laika un tās ir lielas izmaksas. Skaitliskā izteiksmē: pēc 20 stundu ilga darba, budžetā ieskaitām 124 eiro par 135 pozīcijām. Neiztirgotajam alkoholam pēc akcīzes nodokļa izmaiņām cenas nemainām, jo tas prasītu vēl vairāk darba un izmaksu, cita cena tiek norādīta tikai iepērkot jaunas preces. Tātad mazumtirgotājam nākas ciest zaudējumus pēc akcīzes nodokļa izmaiņām."
Situācija nonāk pat līdz tādam absurdam, ka mazā lauku kafejnīcā, lai ieskaitītu 5 eiro valsts budžetā, ir jāiztērē 95 eiro.
LTA uzskata, ka šādas kārtības vienkāršošanai jābūt ēnu ekonomikas plāna un mazās uzņēmējdarbības atbalsta programmas sastāvdaļai.