Filozofs: Grūti saskatīt racionalitāti aizliegumā ziedot olšūnas

Pamatojumā liegt ziedot olšūnas vēl nedzemdējušām sievietēm racionalitāti saskatīt ir ļoti grūti, intervijā Latvijas Radio atzina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Humanitāro zinātņu katedras docents filozofs Ivars Neiders.

Viņš skaidroja, ka šodien Saeimā skatāmo likuma grozījumu deklarētais mērķis ir sieviešu pasargāšana no diviem riskiem, kas saistīti ar olšūnu ziedošanu - no neauglības riska un no psiholoģiskā riska, proti, tiek apšaubīta sieviešu spēja izlemt, vai viņai šāda manipulācija ir veicama. "Tas man liekas augstākajā mērā dīvaini. Nav skaidrs, kāda veida spriestspēja sievietei rodas pēc dzemdēšanas," norādīja Neiders.

Savukārt, runājot par medicīniskajiem argumentiem, filozofs stāstīja, ka ir iepazinies ar, viņaprāt, kompetentu mediķu atzinumiem par olšūnu ziedošanas riskiem un secinājis, ka "par šādiem riskiem mēs runāt īsti nevaram", jo tiem nav zinātniska pamatojuma.

Neiders uzsvēra, ka jebkura medicīniska manipulācija, pat asins nodošana, ir saistīta ar kaut kādiem riskiem, taču jautājums ir, vai donori, būdami informēti par šiem riskiem, var pieņemt lēmumus.

"Ja mēs skatāmies, kāds ir pamatojums šāda veida ierobežojumiem, tad kaut kādu racionalitāti tur saskatīt ir ļoti grūti," rezumēja RSU docents. Viņš brīdināja, ka sagatavotie likuma grozījumi liecina par likumdevēja rīcības nekonsekvencēm un tie varētu apgrūtināt dzīvi vairākām sieviešu grupām.

Kā ziņots, Saeima šodien plāno galīgajā lasījumā lemt par likumprojektu, kas paredz liegt olšūnu ziedošanu veikt nedzemdējušām sievietēm.

Daļa deputātu gan varētu rosināt pagarināt likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Ja šāds ierosinājums gūs vairākuma atbalstu, parlaments nelems par sagatavoto likumprojektu.

Topošā veselības ministre Anda Čakša minēto normu neatbalsta.

Tāpat šodien plkst.8.30 pie Saeimas notiks vēl vien protesta akcija pret normu, ka turpmāk tikai dzemdējušas sievietes drīkstēs ziedot savas olšūnas. Kā aģentūrai LETA norādīja "Feministu foruma" pārstāvji, nupat demisionējušā veselības ministra Gunta Belēviča priekšlikums aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas ir "ne tikai neētisks, bet ir arī pretrunā ar nacionālajām, Eiropas Savienības (ES) un starptautiskajām tiesību normām, kā arī vienkārši veselo saprātu".

Tā kā Seksuālās un reproduktīvās veselības likums nenosaka līdzīgu ierobežojumu vīriešiem, likuma grozījumi diskriminē donorus pēc dzimuma, kas nav pieļaujami saskaņā ar Satversmi, ES un starptautiskajiem tiesību aktiem, pārliecināti "Feministu foruma" aktīvisti.

Kā ziņots, Saeimas Sociālo un darba lietu komisija iepriekš izskatīšanai trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, nemainot normu, ka par olšūnas donoru var būt tikai dzemdējusi sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem.

Iepriekš likums paredzēja, ka olšūnu donore var būt sieviete vecumā no 18 līdz 35 gadiem, un nebija ietverts nosacījums, ka tā var būt tikai dzemdējusi sieviete.

Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā arī paredz grūtniecei, kura vēlas mākslīgi pārtraukt grūtniecību, iespēju saņemt valsts nodrošinātu konsultāciju. Konsultācija būs brīvprātīga un būs iespējama pie ģimenes ārsta vai cita speciālista (ārsta psihoterapeita, ginekologa vai citas ārstniecības personas), kurš ir apmācīts sniegt šādu konsultāciju. Iespēju saņemt šādu konsultāciju valsts nodrošinās no 2018.gada.

Likumprojekts paredz atcelt aizliegumu Latvijā importēt un eksportēt donoru dzimumšūnas, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā. Donora dzimumšūnas importēt un eksportēt varēs medicīniskās apaugļošanas mērķim. Līdztekus likums paredzēs deleģējumu Ministru kabinetam noteikt dzimumšūnu ieguves, apstrādes, uzglabāšanas, izplatīšanas (arī eksportēšanas un importēšanas) un izsekojamības kārtību, kā arī kvalitātes un drošības prasības.

Pamatojot nepieciešamību atcelt dzimumšūnu importa un eksporta aizliegumu, likumprojekta autori norāda, ka starp Latvijas iedzīvotājiem nav pietiekami daudz brīvprātīgu dzimumšūnu donoru, kuri atbilstu izvirzītajiem kritērijiem. Jāņem vērā, ka no viena donora dzimumšūnām valstī var būt ne vairāk par trim dzimušiem bērniem, lai pēc iespējas mazinātu neapzināta incesta risku - iespēju radīt pēcnācējus personām, kuras dzimušas no viena dzimumšūnu donora.

Saeima Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumus sāka skatīt jau 2016.gada 11.februāra sēdē, kad pēc deputātu pieprasījuma tie tika nodoti atpakaļ komisijai. Pēc precizējumu izdarīšanas komisija virzīja likumprojektu tālākai izskatīšanai Saeimas 9.jūnija sēdē.