NATO kaujas bataljons, ko no nākamā gada dislocēs Latvijas teritorijā, uzliks mūsu valstij visdažādākos pienākumus – vajadzīgas noliktavas, kazarmas, apgāde, loģistikas sistēma. Pašlaik karavīriem pat nav lāgā kur trenēties, jo Ādažu bāzes sporta zāli būvinspektori atzinuši par veselībai bīstamu, bet Alūksnē nav pat tādas.
Briselē vakar turpinājās NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās, kurā tika sagatavoti lielajam Varšavas samitam nepieciešamie politiskie lēmumi. Latvija būs jauno aizsardzības pasākumu saņēmēja. Neatkarīgā jau vēstīja, ka Baltijas valstīs un Polijā nolemts izvietot kopumā četrus pilnībā ekipētus bataljonus. Attiecīgi viena 1000 vīru liela kaujas grupa pastāvīgi atradīsies Latvijā. Galvenā atbildība par šī ievērojamā militārā spēka darbībām gulsies uz NATO komandcentru un tā saucamo ietvarvalsti. Vienu no lielajiem sabiedrotajiem, kas organizēs konkrēto bataljonu: ASV, Vāciju, Lielbritāniju vai Kanādu, iespējams. (Sadalījums vēl nav zināms.) Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis gan apgalvo, ka sava teikšana kā uzņemošajai valstij lēmumu pieņemšanā būs arī Latvijai: «Mēs cieši sadarbosimies ar ietvarvalsti.» Iepriekš off record preses konferencē Neatkarīgā arī augstai NATO amatpersonai vaicāja, kāda būs Latvijas loma šī bataljona darbībā. «Vissvarīgākā,» atbildēja amatpersona, taču turpinājumā minēja vien saimnieciskas dabas pienākumus. Apgādāt, nodrošināt un tādā garā.
Par to, ka Latvija pati varētu piedalīties kādā no šiem bataljoniem, vispār nav runa - mums nav tādu jaudu. Tāpēc jau nepieciešama pastāvīga sabiedroto klātbūtne. Aizsardzības ministrs atzīst: «Mēs darām, ko varam.» Turklāt Latvijas militārā joma pašlaik pārdzīvo ļoti sarežģītu periodu: «Attīstām spējas, būvējam infrastruktūru un vēl pildām uzņemošās valsts pienākumus.» Visu reizē.
Iespējams, NATO Latvijai palīdzēs arī finansiāli. Ministrs skaidro, ka mūsu pusei esot padomā piedāvāt sabiedrotajiem iespēju uzlabot ostu infrastruktūru. Vispirms gan būšot jāsaskaņo NATO un Latvijas attīstības plāni, cerot, ka abi redzējumi sakritīs.
Tomēr Latvijai augs ne tikai saimniecisko pienākumu apjoms. Līdz šim lielāka NATO uzmanība tika pievērsta sauszemes spēju attīstībai, savukārt ministru sanāksmē Briselē aktualizētas citas jomas - civilā sektora rīcībspēja, jūras, gaisa un kiberdrošība. NATO un Baltijas valstis aizvakar Briselē arī parakstīja kopīgu nolīgumu par gaisa telpas pārvaldību. Turpmāk NATO patrulēšanas lidojumiem mūsu debesīs būs augstāka prioritāte nekā pārējo gaisa kuģu veiktajiem.
Komplektā jebkurām NATO aktivitātēm turpmāk nāks arī stratēģiskā komunikācija - notikumu, lēmumu un rīcības skaidrošana. Acīmredzot Krievijas un Islāma valsts propagandas panākumi nav atstāti bez ievērības - jācīnās arī informācijas vidē.
Komunicēt ar Krieviju aliansei nākas arī pa tiešo, lai neatgriezeniski nenoslēgtu diplomātiskos kanālus. Tomēr maz ticams, ka pirms Varšavas samita paredzētā NATO un Krievijas padomes sanāksme ledainajās attiecībās viesīs kādas siltākas korekcijas. Ukraina bija un paliek centrālā problēma, un attieksme pret to saglabājas līdzšinējā abās pusēs. Sabiedroto valstu aizsardzības ministri vakar kārtējo reizi apstiprināja pilnīgu atbalstu Ukrainai. Ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pavēstīja, ka Krimas aneksija netiek atzīta. Krievijai jāizved savi spēki no Ukrainas un jāpārtrauc palīdzēt separātistiem. Savukārt NATO turpinās palīdzēt Ukrainai - ar konsultācijām un naudu. Reformēt bruņotos spēkus, būvēt adekvātu civilo kontroli un dakterēt ievainotos.