Gada laikā nabago ļaužu skaits Latvijā ir dubultojies, turklāt pašvaldībām ir aizdomas, ka daudzi cilvēki, kam pienāktos pabalsti, nemaz nenāk tiem pakaļ – pašlepnums neļauj.
Labklājības ministrija (LM) apkopojusi pašvaldību datus par trūkumcietējiem sniegto sociālo palīdzību pērn, un negatīvā tendence ir neapstrīdama. 2009. gada janvārī tika uzskaitītas 48 680 trūcīgas personas, decembrī jau 89 234. Šā gada janvārī trūcīgas personas statuss bija spēkā 103 093 personām.
Garantētā iztikas minimuma pabalsti 2009. gada janvārī maksāti 12 133 cilvēkiem, bet decembrī – jau 25 534. Pašvaldības sociālajai palīdzībai kopumā pa gadu iztērējušas vairāk nekā 34 miljonus latu. Protams, arī šajos rēķinos atklājas ievērojama atšķirība starp gada sākumu un noslēgumu. LM skaidro, ka trūcīgu personu skaita pieaugums saistīts ar situāciju darba tirgū, respektīvi, ar bezdarba līmeņa pieaugumu, kam vajadzētu stabilizēties līdz ar sezonālo darbu sākšanos.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis ir noraizējies, ka statistika varētu būt pat pārlieku optimistiska. Agrāk bezdarbnieks bija galvenokārt dzērājs vai sliņķis, bet šobrīd arvien biežāk finansiālā bezizejā nokļūst kārtīgi cilvēki. "Viņus izmet no darba, nevis tāpēc, ka slikti strādā, bet tāpēc, ka darbs tiek likvidēts!" Tieši šo kārtīgo cilvēku vidū daudz esot tādu, kas nespēj atnākt līdz savai pašvaldībai, noformēt dokumentus un nodrošināt sev vismaz pabalstu naudu. Kauns – un tā esot jauna pašvaldības darbinieku pamanīta tendence.
"Cilvēki pabalstu uztver kā pazemojumu, taču tas ir pilnīgi nepareizi. Šodien katrs var pēkšņi palikt bez iztikas līdzekļiem. Katrs!" uzsver A. Jaunsleinis. Viņš aicina šķietamā bezizejā nonākušos nekavējoties doties uz savām pašvaldībām, nevis vākt mantas prombraukšanai uz ārzemēm. Pabalsti pēc būtības esot viņu alga par līdz šim maksātiem nodokļiem.
Nesen rakstījām par daudzbērnu ģimeni Kurzemē Lagzdām, kas ilustrē A. Jaunsleiņa aktualizēto problēmu. Teorētiski Lagzdas var pretendēt uz vairākiem pabalstu veidiem, tomēr nedara to pašlepnuma dēļ. "Ja nebūs vairs, ko bērniem dot ēst, tad iešu un prasīšu," saka mamma Agnese. Bet pagaidām viņa ar vīru sitas pa vairākiem darbiem un turpina apcerēt prombraukšanu.
Finanšu ministrija saņēmusi signālus, ka atsevišķās pašvaldībās pabalstu izmaksai sāk aptrūkt naudas, tomēr LPS prognozē – pirmajam pusgadam naudas šim nolūkam pietiks. Ko darīt pēc tam, pašvaldībām jādomā kopīgi ar valdību. Iedzīvotāju ienākumu nodoklis, kas ir būtiskākais ienākumu avots, arī februārī pašvaldību kasēs neienāk tik lielā apmērā, kā prognozēts. Tomēr situācija esot labāka nekā janvārī.