NA kliedē mītus par Latvijā dzīvojošajiem "Putina pretiniekiem"

© nacionalaapvieniba.lv/ekrānšāviņš

Maija sākumā Jūrmalā bija ieradušies daudzi Krievijas pilsoņi, lai 9.maija brīvdienās savos īpašumos atzīmētu arī “uzvaras” svētkus. Sagadījās, ka tieši šai laikā notika iedzīvotāju parakstu vākšana PRET Jūrmalas domes pieņemtajiem teritoriālajiem grozījumiem, kas pieļauj tā saucamajiem “krievu disidentiem” domāto daudzstāvu ēku (līdz pat 12 stāviem) būvniecību vairākās aizsargājamās dabas teritorijās. Personīgi apmeklēju ap 250 mājokļus, kur tikos un iepazinos arī ar daudziem klātesošajiem Krievijas pilsoņiem. Varu apliecināt, ka tie nav bēgļi no “Putina režīma”, kā to tagad mēģina pasniegt daudzi termiņuzturēšanās atļauju aizstāvji. Tie ir visdažādāko profesiju cilvēki, kuri Latvijā īpašumus iegādājušies pārsvarā Krievijas “treknajos gados”, līdzīgi, kā Latvijas pilsoņi savulaik, paņemot kredītus Latvijas bankās, vēstīts Nacionālās apvienības mājaslapā.

"Iebraucējiem šeit patīk, Maskava tuvu, visur tiek laipni runāts krievu valodā, un daudzi termiņuzturēšanās atļaujas izmanto arī tāpēc, lai apmeklētu vēl kādu savu īpašumu Spānijā, Anglijā, Francijā un citur Eiropas Savienībā vai lai vienkārši paceļotu pa Eiropu. Tomēr nu situācija ir mainījusies. Ieņēmumi Krievijā rubļa krituma dēļ viņiem ir būtiski samazinājušies, tāpēc rodas grūtības ar ārpus Krievijas esošo īpašumu uzturēšanu un apmeklēšanu. Pēdējā laikā viņi bieži kavē komunālo un kredītmaksājumu termiņus un, iespējams, dažus īpašumi viņiem nākšoties pārdot. Kamēr Putins ir pie varas, viņi jūtoties droši, bet baidoties pat domāt, kas notiks ar Krieviju, ja Putina nebūs. Šādus ļaudis daži Latvijā vēlas saukt par Putina Krievijas disidentiem. Vairāki “Putina pretinieku” bērni nēsāja krekliņus ar nīstā vadoņa portretu, viņu vecāku mašīnās - Georga lentītes. Tāds ir vidējais statistiskais Krievijas “investoru” tēls.

Satiku gan arī vienu (no daudziem desmitiem) rietumnieciski noskaņotu jaunu pensionāru pāri, kuri iepriekš Maskavā nodarbojušies ar zinātni. Viņi 9. maiju Latvijā neatzīmē, jo zina, ka latviešiem tas nepatīk. Pensiju apjoms viņiem sarucis divkārtīgi un, neuzskatot sevi par disidentiem, viņi bija vienīgie, kuri kritizēja Putinu, jo viņš nerūpējoties par valsts ekonomiku, cilvēku ikdienas dzīvi, jo tas vispār neesot viņa “dienas kārtībā”. Šis pāris, kuri Latvijā, Jūrmalā dzīvo lētākā dzīvoklī nekā iepriekšminētie, turklāt bez termiņuzturēšanās atļaujas, jo tā pagaidām neesot nepieciešama, kritizēja arī mūs, latviešus. Kāpēc mēs laižot Latvijā iekšā tik daudz krievus un tirgojot termiņuzturēšanās atļaujas? Vai tad mums savējo krievu trūkstot? Vai mēs nesaprotot to, ka tā ir Putina politika - apzināti iepludināt krievus, lai pēc tam tos kaut kādā brīdī nāktos aizstāvēt? Un kāpēc Dzintaru koncertzālē joprojām esot tik daudz Krievijas mākslinieku koncertu? Viņi tos neapmeklējot, jo, arī īslaicīgi atrodoties Latvijā, gribot iepazīties ar mūsu - Latvijas - kultūru un mākslas dzīvi. Viņi savukārt apmeklējot Cēsis, Rundāli, Liepāju, Latvijas Nacionālo operu, mākslas muzejus u.c. vietas. Jūrmala pat viņiem šķiet ļoti krieviska. “Neesiet gļēvi”, viņi saka, “nelaidiet vairāk krievus Latvijā! Ko jūs darāt! Mēs negribam, lai Latvija pārvēršas par Krieviju! Neļaujiet apbūvēt skaistākās Jūrmalas vietas!” Mūsu pusotru stundu garā saruna noslēdzās. Arī viņi atstāja savus parakstus uz mūsu aptaujas lapām PRET Jūrmalas domes lēmumu apbūvēt kūrortpilsētu ar daudzdzīvokļu augstceltnēm.

Un tad es atcerējos arī Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova teikto masu medijos. Lai gan A. Vešņakova pienākumos it kā ietilpst savu tautiešu atgriešana dzimtenē, viņš arī turpmāk atbalstīšot to, lai Krievijas pilsoņi turpina braukt uz Latviju un iegādājas īpašumus mūsu valstī," Naa cionālās apvienības mājaslapā raksta Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” - “Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK” Jūrmalas nodaļas vadītājs Jānis Žugovs.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.