Aprauj liecinieka Kunclera pratināšanu
Šveices advokāts Adrians Kunclers bija pēdējais no šobrīd zināmajiem prokuroru pieteiktajiem lieciniekiem tā dēvētajā Lembega prāvā, un šo liecinieku, kā ierasts, aizstāvībai līdz galam nopratināt neļāva.
Advokāts Raimonds Krastiņš paziņoja, ka viņam uzdodami jautājumi divu vai triju dienu garumā, savukārt Ventspils mērs Aivars Lembergs tiesai atgādināja: «Es nezinu, bet varbūt jūs - tiesa - nepamanījāt, ka arī es vispār neesmu pat uzsācis pratināt. Varbūt es šādas tiesības varu nopirkt, piemēram, Tiesu administrācijā?»
«Mēs jau brīdinājām, ka aizstāvjiem tiks dots tāds pats laiks kā prokuroriem, bet īstenībā iznāca tā, ka prokurori liecinieku pratināja trīs dienas, bet aizstāvji un apsūdzētie - jau piecas dienas,» atbildēja tiesnesis Boriss Geimans.
Sarežģī sekošanu procesam
Kriminālprocesa likums (KPL) neparedz tiesnesim tiesības ierobežot pratināšanas laiku. Rīgas apgabaltiesa t. s. Lemberga prāvā KPL 8. pantā iestrādāto pušu vienlīdzības principu interpretējusi kā pratināšanas laika ierobežošanu, to sadalot divās vienādās daļās prokuroriem un aizstāvībai. Tiesa neņem vērā apstākli, ka prokurori lieciniekus pratina arī pirmstiesas izmeklēšanā. T. s. Lemberga prāvā prokurori lieciniekus pratinājuši kopš 1999. gada.
No tiesas lieguma apsūdzētajam uzdot jautājumus cieš arī t. s. Lemberga krimināllietas vērotāji. Astoņu tiesvedības gadu gaitā A. Lembergs un viņa aizstāvji brīžos, kad viņiem tika ļauts pratināt lieciniekus, uzdevuši kompetentus jautājumus. Tie pavēruši priekškaru daudziem līdz tam nezināmiem vai mazāk zināmiem notikumiem Latvijas ekonomikā un politikā deviņdesmitajos gados. Pateicoties kompetentajiem jautājumiem, liecinieki snieguši atbildes, kuras ne tikai raksturojušas A. Lemberga un viņa laikabiedru rīcības motīvus, bet saturējušas faktoloģiskas vērtības vēsturniekiem, ekonomistiem, politologiem, sociālo paražu pētniekiem un publicistiem. Liedzot aizstāvībai pratināt lieciniekus, Neatkarīgajai tiek apgrūtinātas iespējas vērtēt aizstāvības argumentu svaru un saukt t. s. Lemberga tiesvedību par objektīvu un taisnīgu.
Par mantu liedz jautāt
Pēdējā valsts apsūdzības liecinieka pratināšanas dienā lielu daļu no uzdodamajiem jautājumiem aizstāvība veltīja krimināllietā arestētās mantas tematikai. Taču šos jautājumus pēc A. Kunclera juridiskās palīdzības sniedzējas Benitas Balanas iebildumiem tiesa noņēma, sakot, ka šie jautājumi neattiecoties uz izskatāmo krimināllietu. A. Kunclers ir Šveices advokāta Rudolfa Meroni partneris. Bet R. Meroni, izsakoties aizstāvības vārdiem, ir «Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras sadarbības partneris», bez konkursa izvēlēts vairāk nekā simts miljonu eiro vērto kriminālprocesā arestēto aktīvu glabātājs.
A. Kuncleram tika vaicāts, vai viņš saistībā ar arestēto mantu Šveices Konfederācijā darbojas Latvijas Ģenerālprokuratūras uzdevumā un vai viņš to dara bez tiesiskās palīdzības lūguma esamības. Aizstāvji lieciniekam vaicāja par to, kāda atlīdzība tiek saņemta par mantas glabāšanu un tās pārvaldīšanu, kā arī lūdza pastāstīt lieciniekam, ko viņš zina par Latvijas prokuroru un šveicieša - mantas glabātāja - attiecībām, kas no sabiedrības tiek rūpīgi slēptas.
Tiesvedības gaitā bieži ir ticis norādīts uz to, ka apsūdzība ir absurda un nesaprotama. Pratinot A. Kuncleru, to apliecināja arī tiesas pieaicinātās vācu valodas tulces Ievas Sproģes reakcija uz vajadzību pārtulkot apsūdzībā iekļautos vārdus «arestēt patiesā labuma gūšanas tiesības». Viņa tiesas zālē neslēpa, ka nespēj aptvert, kā var arestēt tiesības.
Mantiskajiem jautājumiem t. s. Lemberga prāvā ir būtiska nozīme, jo tie attālā nākotnē skars arī sabiedrības intereses.
Iestudēta izrāde
A. Kuncleru pratināja kopš pērnā gada 30. novembra astoņās tiesas sēdēs. Pratināšanas gaitā no aizstāvības bieži izskanēja replikas, ka liecinieka liecības iepriekš iestudētas kopā ar prokuroriem un R. Meroni. Tas netieši apstiprinājās šā gada 8. marta tiesas sēdē. Pratināšanas gaitā liecinieks izpļāpājās, ka viņa rīcībā ir krimināllietas materiāli. Atklājās, ka tiesa bez tiesas zālē pausta un apspriesta lūguma nosūtījusi uz Šveici vairākus desmitus krimināllietas dokumentu. Šāda rīcība tika motivēta ar to, ka A. Kunclers uzrādāmos dokumentus tehnisku iemeslu dēļ ar videoprojektora palīdzību nespējot salasīt. Tiesas zālē nekas tamlīdzīgs nebija novērojams. Liecinieks lieliski spēja salasīt viņam uzrādāmos dokumentus, un arī Šveices valdības dāvātā aparatūra darbojās nevainojami. Krāsas ap šo dokumentu noplūdi vēl vairāk sabiezināja B. Geimana neslēptais izbrīns, tiesas zālē uzzinot faktu par dokumentu nosūtīšanu.
A. Kunclera pratināšana atšķirībā no citiem videokonferences režīmā pratinātajiem lieciniekiem izcēlās ar to, ka procesu Bernē uzraudzīja nevis parasts Šveices prokurors, bet gan pati virsprokurore L. Velliga. Lieciniekam juridisko palīdzību sniedza R. Meroni advokāta Daimāra Škutāna advokātu biroja Spilbridge pārstāvji - partnere Elīna ČaksteRāzna un advokāte B. Balana.