Tāpat kā līdz šim turpināt raidīt stundu nedēļā, labākajā gadījumā stundu dienā, vai pievienoties kādam reģionālajam televīzijas (TV) tīklam, lai varētu nodrošināt vietējo TV turpmāku eksistenci, – ar šādu sāpi šodien pie Valsts prezidenta Valda Zatlera vērsīsies mazās TV.
Pirms nedēļas, tiekoties ar reģionālo mediju pārstāvjiem, Skrundas TV pārstāvji prezidentam pauda bažas, ka līdz ar pāreju no analogās uz ciparu apraidi vietējo TV nākotne ir miglā tīta.
Pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes datiem, Latvijā ir 25 vietējās televīzijas. Dažas no tām nedēļas laikā spēj radīt vienu līdz pusotru stundu ilgas pārraides. Tā Skrundas TV žurnāliste, Latvijas Reģionālo TV asociācijas valdes locekle Ieva Benefelde atzīst, ka viņas pārstāvētā vietējā TV ar ierobežotajiem resursiem raida vienreiz nedēļā un viņu baida tas, ka līdz ar pāreju uz jauno apraidi dabiskā ceļā izmirs vietējie kanāli.
"Ir daudz neatrisinātu jautājumu," nosaka I. Benefelde. Viņa nezina, kādu pienesumu Valsts prezidents no šīsdienas tikšanās spēs dot, taču vienīgais arguments, kāpēc šāda tikšanās jārīko, – "liela daļa vietējās TV pilda sabiedriskās TV funkcijas. Neviens pie mums nereklamē margarīnu, kā tas ir komerctelevīzijās".
Mazās TV lielākoties dotē vietējās pašvaldības, tāpēc atšķirībā no nacionālajiem kanāliem tām nav būtiska cīņa par skatītājiem un reitingi. Piemēram, Gulbenē vietējā TV ir ģimenes uzņēmums, kur vīrs ir "operators, īpašnieks un kurinātājs, sieva – žurnāliste, grāmatvede un sētniece", stāsta Gulbenes TV vadītājs Guntars Eniks. "Esam gatavi strādāt, taču pagaidām nezinām, kā būs ar apraidi jaunajā formātā," viņš piebilst.
Lattelecom, kas ir atbildīgs par ciparu apraides ieviešanu, norāda, ka Latviju jaunajā apraidē būs iespējams iedalīt astoņās zonās un efektīvākais veids, kā mazās TV varētu strādāt, ir apvienošanās.
"Šobrīd atsevišķas vietējās TV raida pat tikai pusstundu nedēļā 10 līdz 15 kilometru rādiusā. Apvienojoties vienā spēcīgā novadu kanālā, vietējie mediji iegūtu daudz plašāku skanējumu un auditoriju. Esmu pārliecināta, ka, piemēram, Rīgā dzīvojošie cilvēki ļoti labprāt uzzinātu, kas jauns viņu radu vai draugu novadā, tāpat arī kurzemnieki varētu uzzināt par jaunumiem Latgalē un otrādi," pārliecināta ir Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča.
Kā lielākais ieguvums tiek minēta informācijas pieejamība un daudz lielāka oriģinālsatura veidošana. "Šāda reģionāla informatīva kanāla izveide beidzot varētu mazināt arī Rīgas kā pasaules nabas problēmu, par ko bieži vien sūdzas laucinieki, un dotu Latvijas iedzīvotājiem plašāku ieskatu par to, kas notiek valstī. Mēs ceram, ka pašas reģionālās televīzijas izmantos ciparu apraides sniegtās iespējas," piebilst K. Gabriloviča.