Vairāk nekā 20% iedzīvotāju dzelzceļu mēdz šķērsot pie sarkanās gaismas

© f64.lv

Vismaz reizi mēnesī dzelzceļu šķērso 80% iedzīvotāju, savukārt 23% atzīst, ka dara to arī pie sarkanās gaismas vai aizvērtas barjeras, liecina pētījums, kuru šodien Starptautiskajā dzelzceļa drošības konferencē prezentēja Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers.

Vēl 23% iedzīvotāju dzelzceļu mēdzot šķērsot, kur tas nav atļauts, bet 19% atzīst, ka dara to neregulētās vietās tad, kad jau tuvojas vilciens. Vēl 16% atzinuši, ka, šķērsojot dzelzceļu, runā pa telefonu.

Kā atzina Austers, cilvēki neapzinās dzelzceļa šķērsošanas bīstamību. Piemēram, kā atklājis pētījums, sabiedrībā valda uzskats, ka dzelzceļa šķērsošana neatļautā vietā ir mazāk bīstama nekā autoceļa vai upes šķērsošana pa ledu pavasarī.

Viņš arī norādīja, ka uzvedību ietekmē arī priekšstati par cilvēku rīcību. Ja 23% atzina, ka paši šķērso dzelzceļu pie sarkanās luksofora gaismas, tad vienlaikus aptaujātie uzskata, ka tāpat rīkojas 53% sabiedrības. Tas parādot, ka cilvēkiem šķiet, ka viņi ir labāki nekā pārējie.

Lai situāciju uzlabotu, būtiski ir informēt sabiedrību par drošību uz dzelzceļa, īpaši seniorus, kuri nereti apgalvo, ka turpinās šķērsot dzelzceļu ierastajā vietā, un šo ieradumu nemainīšot pat ērtākas infrastruktūras izbūves gadījumā. Jo lieki noietie 50 metri ir pietiekams iemesls, lai turpinātu vecās tradīcijas, drošības konferencē atklāja dalībnieki.

"Latvijas dzelzceļš " (LDz) valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš skaidroja ka ar katru gadu dzelzceļš tomēr paliek drošāks un desmit gados par 60% samazinājies negadījumu skaits. Taču situāciju varot vēl uzlabot, informējot sabiedrību un dzelzceļā izmantojot ar vien jaunākas tehnoloģijas. Viņš informēja, ka Eiropā vien kopumā ir 113 000 dzelzceļu pāreju.

Konferencē tika atzīmēts, ka par drošību uz dzelzceļa ir jāinformē ne tikai seniori, kuri ir šī gada konferences uzmanības lokā, bet arī taksisti, kravu pārvadātāji un autobusu šoferi. Būtiski, lai satiksmes dalībnieki ievērotu noteiktos nosacījumus.

Kā ziņots, atzīmējot Starptautisko drošas dzelzceļa šķērsošanas dienu, šodien Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā notiek 8.Starptautiskā dzelzceļa drošības konference. Līdz plkst. 16 muzeja pagalmā notiks LDz un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas organizēts publisks pasākums, kuru īpaši aicināti apmeklēt vecāka gadagājuma cilvēki, lai mediķu vadībā veiktu redzes, dzirdes un reakcijas ātruma bezmaksas eksprespārbaudi, kā arī uzzinātu par drošības pasākumiem dzelzceļa tuvumā.

Līdz 2050.gadam cilvēku skaits, kuri vecāki par 65 gadiem, pasaulē palielināsies vairāk nekā divas reizes un sasniegs 1,6 miljardus, veidojot 17% no planētas kopējā iedzīvotāju skaita, liecina jaunākais ASV Statistikas pārvaldes ziņojums par novecošanās tendencēm pasaulē. Jau šobrīd un arī nākotnē novecojošā sabiedrības daļa, kas piedalās satiksmē, personīgās un sabiedrības drošības aspektā kļūst par izaicinājumu, skaidro uzņēmumā.

LDz šī gada maija beigās sāka kampaņu par drošu dzelzceļa šķērsošanu. Šīs kampaņas mērķis ir mazināt uz dzelzceļa bojāgājušo un ievainoto cilvēku skaitu un veicināt drošības pasākumu ievērošanu, šķērsojot dzelzceļu. Kampaņā atjautīgā un draudzīgā veidā seniori tiek mudināti nepārvērtēt savas spējas dzelzceļa tuvumā un apzināties, ka ar gadiem reakcijas ātrums un fiziskās spējas samazinās. Tādēļ, šķērsojot dzelzceļu, jābūt īpaši modriem un piesardzīgiem.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā uz dzelzceļa notikuši 11 negadījumi, kuros cietuši deviņi cilvēki, no tiem septiņi gājuši bojā. Savukārt 2015.gadā Latvijā notika 36 dzelzceļa negadījumi, kuros cieta 37 cilvēki, no kuriem 19 gāja bojā.

2014.gadā Eiropas Savienībā uz dzelzceļa notikuši 2213 negadījumi, kuros bojā gājuši 1928 cilvēki, kas ir par 9,5% mazāk, salīdzinot ar 2013.gadu.

Latvijā

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) karnevāls savu 85 gadu jubileju atzīmēs ar vadmotīvu “Mākslinieka gars: Igor c'est la vie, Igor c'est l'amour”. Karnevāls notiks 7. februārī, un tā laikā akadēmijas telpas pārtaps daudzveidīgā performanču, koncertu, radošo darbnīcu un citu aktivitāšu pārsteigumā.