Ušakovs: Rīgā kravu apjomi samazinās lēnāk nekā citās Baltijas ostās

© F64

Rīgas ostā kravu apjomi samazinās lēnāk nekā citās Baltijas ostās, šorīt LTV raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

"Izņemot Klaipēdas ostu, kas par 80% apkalpo Lietuvas kravas, apjomi krīt visās ostās - Rīgā, Ventspilī un Tallinā. Rīgā kritums ir mazāks," sacīja Ušakovs.

Viņš norādīja, ka krituma iemesls ir Eiropas Savienības un Krievijas savstarpējās sankcijas, kā arī siltā ziema, kas samazināja ogļu kravu apjomu.

"Ir smagi, taču finansiālos zaudējumus vēl nevar aprēķināt. Jāņem gan vērā, ka dažādos uzņēmumos ostā nodarbināti aptuveni 20 000 cilvēku, kuru alga ir lielāka par valstī vidējo. Cik zināms, atlaišanas vēl nenotiek, taču to nevar izslēgt," sacīja Ušakovs.

Viņš piebilda, ka Rīgas osta var apkalpot tikai tranzītu starp Austrumiem un Rietumiem un nekāda īpaša kravu virzienu diversifikācija nav iespējama.

LETA jau ziņoja, ka šī gada pirmajos četros mēnešos Rīgas ostā pārkrāva 12,3 miljonus tonnu dažādu kravu, kas salīdzinājumā ar 2015.gada attiecīgo periodu ir par 1,8 miljoniem tonnu jeb 12,8% mazāk.

Rīgas brīvostā mēnesī pārkrauto kravu apjoms aprīlī bija 3,15 miljoni tonnu kravu, kas ir par 6% vairāk nekā martā.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks apgalvo, ka Rīgas ostas stabilitāte nav apdraudēta un lieli satricinājumi nav gaidāmi. Pašreiz liela uzmanība tiekot pievērsta tādām valstīm kā Ķīna un Indija, kuru uzņēmēji varētu kļūt par ostas partneriem jau tuvākajā laikā. Viņš uzskata, ka pašreizējās svārstības kravu apgrozījumā ir veidojuši vairāki ar situāciju starptautiskajos tirgos cieši saistīti faktori. Siltā ziema būtiski ietekmējusi pieprasījumu pēc energoresursiem Eiropas tirgos. Līdz ar to kritās arī naftas produktu un ogļu transportēšanas apjoms caur Rīgas ostu. Būtiski arī samazinājušās kuģu frakts cenas, kas ietekmē kravu plūsmas pasaulē. Krievijas kravas, kuras līdz šim daudz izdevīgāk bija sūtīt caur Rīgas ostu, pašreiz tiek pārorientētas uz Krievijas ostām. Jūras pārvadājumi esot kļuvuši tik lēti, ka nav nepieciešams meklēt tuvākās ārvalstu ostas.

Latvijā

Veselības ministrija (VM) rosina Finanšu ministriju (FM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt papildu finansējumu teju 10,5 miljonu eiro apmērā Nacionālajam veselības dienestam (NVD), lai nodrošinātu samaksu par Latvijas iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm.

Svarīgākais