Viedākie finanšu nozares startapi jeb "fintech" uzņēmumi un viedākās bankas virzās uz partnerības veidošanu pakalpojumos, intervijā aģentūrai LETA prognozēja "Swedbank" Baltijas valstu klientu servisa kompetences centra vadītājs Ģirts Bērziņš.
Arī "Swedbank" patlaban strādā ar atsevišķiem partneriem, lai izstrādātu principus partnerības veidošanai ar citiem pakalpojumu sniedzējiem. "Gribam izstrādāt principus, kā tehnoloģiski regulējam attiecības. Visdrīzāk, jau nākamgad būs standartizētas iespējas un jebkurš, ja tam ir laba ideja, varēs būvēt pakalpojumus kopā," sacīja bankas pārstāvis.
Bērziņš uzsvēra, ka partneri tiek ļoti rūpīgi izvērtēti, jo banka atbildīgi izturas pret pakalpojumu darbību un informācijas izmantošanu. "Klientu informāciju nekādā gadījumā neizlaižam ārā no bankas. Ja kādam ir ideja, ka tas uzbūvēs savu pakalpojumu, dabūjot no bankas klientu datus, tad viņš var nemaz nemēģināt. Tādi startapi nestrādās," brīdināja bankas digitālās attīstības eksperts.
Vērtējot finanšu nozares startapus, Bērziņš pauda nostāju, ka šie izaicinātāji līdz galam nenovērtē to, ko izaicina. Citās nozarēs, piemēram, taksometru nozarē izaicinātājs "Uber" spējis izvirzīties, izmantojot tehnoloģijas. Taču taksometru nozare bija digitizēta par 10%, kamēr finanšu nozare ir jau digitizēta par 50-60% no teorētiski iespējamā. "Līdz ar to, ja kādu grib izaicināt, tad vajag uzlēkt vismaz tikpat augstu, cik tas jau ir izdarīts. Tirgus pieredze rāda: ja piedāvā mazliet labāku servisu par esošo, tad tas nespēj pārvilināt noteicošo klientu masu. Jo klienti ir diezgan tradicionāli - ja kāds pakalpojumu sniedzējs piedāvā labu pakalpojumu un cits tikai nedaudz labāku, tad ar to nepietiek. Ja gribi izaicināt banku, tad jāuzlec par 90% augstāk, bet tas jau prasa lielas pūles," sacīja Bērziņš.
Eksperts novērojis, ka izaicināšana un konkurence mainās. Ja pirms pāris gadiem "fintech" startapi vairāk pozicionējās kā dumpinieki, tad tagad viedākie finanšu nozares izaicinātāji meklē partnerības modeļus.
Bērziņš atzina, ka iespējas, ko tehnoloģijas atver, ir krietni lielākas, nekā bankas spēs apgūt. Turklāt banku klientu kopumā ir ļoti daudz nišas vajadzību, bet bankas regulēšanas dēļ, lielo sistēmu uzturēšanas investīciju dēļ nespēj attīstīt risinājumus nišas vajadzībām. Savukārt "fintech" startapiem ir nepieciešami gaismas gadi, lai sasniegtu klientu kritisko masu. Tātad bankām ir laba klientu bāze, bet varbūt trūkst kādu nišas produktu, savukārt startapiem ir nišas produkti, bet nav klientu bāzes. Tas nozīmē, ka ir ļoti iespējama partnerība, secināja Bērziņš. Viņš vērsa uzmanību, ka šis biznesa modelis mūsdienās dominē arvien vairāk un arvien retāk uzņēmums pats ražo, modificē, pārdod klientam un nodrošina servisu. Piemēram, "Apple" veikalā paša "Apple" radītas lietotnes ir desmit vai 20, bet kopējais lietotņu skaits mērāms ar sešām nullēm. "Apple" izbūvē pamata servisu un pārliecinās, ka partneri atbilst noteiktiem kritērijiem, bet partneriem tā ir iespēja sasniegt milzīgu klientu bāzi.
Bērziņš atzīmēja, ka banku loma ekonomikā vienmēr bijusi savienot, lai ekonomika darbojas, un digitālajā laikmetā to var krietni paplašināt. Ja bankai ir klients uzņēmums un klienti privātpersonas, iespējams, tie gribētu satikties. Iespējams, nākotnē banku loma būs arvien vairāk savienot klientus, pieļāva eksperts. Viņš atzīmēja, ka jau pašlaik "Swedbank Business Network" savieno uzņēmumus ar uzņēmumiem. Nākamais posms varētu būt savienot uzņēmumu ar privātpersonu vai privātpersonu ar privātpersonu. Bankas speciālists uzsvēra, ka, protams, tas notiktu ar klienta piekrišanu un ievērojot datu aizsardzības likumus. "Kāds var teikt, ka bankas tūlīt izliks pārdošanā klientu datus, bet jāuzsver, ka tas nekad nenotiks. Tāpat kā bankas neizliek pārdošanā klientu naudu, tāpat tās neizliks pārdošanā klientu datus. Bankas var palīdzēt pareizajiem partneriem atrast vienam otru. Ja kāds negrib otru atrast, tad tas jārespektē," rezumēja "Swedbank" Baltijas valstu klientu servisa kompetences centra vadītājs.
Jau ziņots, ka Bērziņš šomēnes kļuvis par visas "Swedbank" AB grupas vadības locekli un arī par vienu no diviem "Swedbank" AB jaunizveidotās "Digitālās bankas" jeb bankas digitalizācijas struktūrvienības veidotājiem.
Visa intervija ar Bērziņu lasāma aģentūras LETA sadaļā LETA+ (http://www.leta.lv/plus/133A05F9-6F50-1611-BA29-D0C535214756/ ) un biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas" (http://nozare.lv/comments/item/133A05F9-6F50-1611-BA29-D0C535214756/ ).