Veikt strukturālas reformas valstis var motivēt konkrētu mērķu sasniegšana, piemēram, Latvijā tie bija iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), eiro ieviešana, pievienošanās NATO un citi, šodien Briseles Ekonomikas forumā uzsvēra finanšu ministre Dana Reziniece-Ozola (ZZS).
Runājot par strukturālajām reformām Eiropas ekonomiskās attīstības veicināšanai, ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Pjērs Moskovisī rosināja runāt par jaunu pieeju strukturālo reformu īstenošanā, proti, turpmāk vairāk orientēties uz produktivitātes celšanu, ieguldot izglītībā un inovācijās.
Savukārt Reizniece-Ozola atzina, ka strukturālās reformas nenozīmē tikai ekonomiskos ieguvumus vai produktivitātes celšanu, bet arī izpratni par to nepieciešamību. "Piemēram, tādi mērķi kā eiro ieviešana, iestāšanās NATO un ES u.c. motivēja Latviju veikt strukturālās reformas," norādīja finanšu ministre un piebilda, ka patlaban Latvijas prioritāte ir veselības aprūpes jomas reforma.
Tāpat Reiznieces-Ozolas ieskatā, strukturālo reformu ieviešanā būtisks ir līdera aspekts, jo sabiedrībai jābūt pārliecinātai, ka konkrēts līderis tic reformām un spēj tās īstenot.
Ministre arī uzsvēra, ka svarīgi sabiedrībai saprotami izskaidrot reformu nepieciešamību. "Strukturālas reformas var risināt problēmas, tomēr visu noteiks tas, kādā veidā reformas tiks pasniegtas," uzsvēra Reizniece-Ozola.