Deputāti strīdas par termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanas jautājumu

Parlamentārietis Juris Viļums (LRA) pauda, ka ir runājis ar cilvēkiem, kas ieradušies Latvijā no Krievijas un saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju. "Es cenšos viņus saprast un nedaudz pielīdzināt situācijai, kad savulaik no Padomju Savienības nācās bēgt arī mūsu cilvēkiem," sacīja politiķis. Lai atbalstītu šos cilvēkus, Viļums norādīja, ka nevajadzētu akceptēt minēto priekšlikumu, bet gan atbildīgajā komisijā atbalstīto variantu.

Kā ziņots, Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, cita starpā atbalstot 5000 eiro maksu valstij par daļas no termiņuzturēšanās atļaujām otrreizējo pagarināšanu. Tāda pati maksa noteikta attiecībā uz mazākas daļas termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu pirmo reizi, savukārt atsevišķas atļauju saņēmēju grupas šī norma neskars, jo tām likumā ir noteikti jau citi maksājumi.

Līdz ar to maksa par uzturēšanās atļauju pagarināšanu skars mazāku grupu nekā tad, ja Saeima būtu saglabājusi iepriekš, 21.aprīlī, atbalstīto likuma redakciju. Tā paredzēja, ka 5000 eiro maksa par termiņuzturēšanās atļaujas pagarināšanu attiecas uz visu par veiktajiem ieguldījumiem saņemto termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu ar pirmo reizi.

Šodien pieņemtā norma nosaka, ka termiņuzturēšanās atļauju turētājiem, kuri to būs ieguvuši par nekustamā īpašuma iegādi līdz 2014.gadā veiktajām likuma izmaiņām, pirmo reizi pagarinot šo atļauju, nebūs jāmaksā minētā iemaksa. Taču maksājums būs jāveic, otrreiz pagarinot uzturēšanās atļauju, aģentūrai LETA skaidroja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja vietniece Maira Roze. Arī par ieguldījumiem banku subordinētajā kapitālā iegūtās atļaujas pagarināšanai pirmajā reizē nebūs jāmaksā 5000 eiro, informēja Preses dienestā.

Saskaņā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iepriekš atbalstīto regulējumu pēc 2014.gada likuma grozījumiem iegūto termiņuzturēšanās atļauju par nekustamā īpašuma iegādi pagarināšanu jau pirmajā reizē vajadzēs maksāt 5000 eiro, norādīja Roze. Atbildīgās komisijas sēdē tika norādīts, ka līdz 2014.gada izmaiņām termiņuzturēšanās atļaujas par nekustamā īpašuma iegādi saņēma krietni lielāks skaits personu nekā pēc tam.