Lai stiprinātu iedzīvotāju aizsardzību hipotekārās kreditēšanas jomā, Saeima šodien pieņēma likuma grozījumus, kas paredz precizēt patērētāju tiesību aizsardzības regulējumu, ieviešot jaunas prasības kredīta devējiem, kā arī šo jomu uzraugošajām iestādēm.
Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izmaiņas paredz pienākumu hipotekārajā kreditēšanā iesaistītajiem kredīta devējiem un starpniekiem izstrādāt personāla kompetences nodrošināšanas politiku. Tās būtu minimālās zināšanu prasības personālam, kas tiek iesaistīts kreditēšanas procesā. Šāds pienākums nodrošinās kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu, kā arī samazinās paša pakalpojuma sniedzēja biznesa risku, teikts likuma izmaiņu anotācijā. Kreditēšanas procesā iesaistītās personas ir kredītu inspektori, analītiķi, projektu vadītāji, kredītportfeļa un aizdevuma administratori, juriskonsulti, piedziņas speciālisti, nekustamā īpašuma vērtētāji, mākleri, kā arī uzraugošais personāls.
Tāpat tiek papildināts likumā noteiktais maksātspējas novērtējumus ar to, ka kredīts patērētājam var tikt piešķirts tikai tad, ja aizdevējs ir izvērtējis cilvēka spēju to atmaksāt un šis izvērtējums liecina, ka kredīta saistības, visticamāk, tiks izpildītas pēc līguma noteikumiem. Līdz šim regulējums noteica kredīta devējam pienākumu izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu pirms līguma noslēgšanas.
Likuma izmaiņas paredz nostiprināt principu, ka aizdevējs, piešķirot kredītu, rīkojas godīgi, taisnīgi, pārredzami un profesionāli, ņemot vērā patērētāja tiesības un intereses. Tas arī nostiprinās vispārēju principu attiecībā uz kredīta devēja, starpnieku un viņu pārstāvju atalgojuma politikas veidošanu hipotekārās kreditēšanas jomā, sacīts likuma grozījumu anotācijā.
Turpinājumu lasiet nākamajā lapā.