Mamikins: "Zilās kartes" direktīvā veicinātu ekonomikas uzrāvienu
Eiropas Komisijas (EK) ierosinājums samazināt šķēršļus kvalificētu darba ņēmēju strādāšanai Eiropas Savienībā (ES), kas cīnās par kvalificētu darbaspēku ar tādām valstīm kā ASV, Kanāda un Austrālija, ir apsveicama rīcība, jo tas varētu veicināt ekonomikas uzrāvienu, aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins (S).
Runājot par EK ierosinājumu izmantot ES līdzekļus, lai veicinātu ieguldījumus migrantu izcelsmes valstīs, īpaši Āfrikā, politiķis atzina, ka tas ir gana labs, jo infrastruktūras atjaunošana šajās valstīs ir vitāli nepieciešama. Viņš gan piebilda, ka kara situācijās tiltu un ceļu būve nebūtu tas labākais risinājums, jo tie konflikta laikā var tikt sabojāti vai arī iznīcināti.
Deputātam simpātiskāks šķiet ierosinājums samazināt šķēršļus kvalificētu darba ņēmēju strādāšanai ES, kas ļaus uzņemt kvalificētu darbaspēku. Viņš gan izteicās, ka šajā jautājumā lielā mērā nostrādājis Vācijas lobijs, jo Vācijai ir būtiski uzņemt labi apmācītus darbiniekus ar ģimenēm.
"Taču arī mums tas ir nepieciešams, jo mums trūkst darbaspēka ekonomikas uzraušanai," viņš piebilda.
Jau ziņots, ka valstīm Āfrikā un Tuvajos Austrumos būtu jāpiedāvā pozitīvu un negatīvu stimulu kopums, lai palīdzētu tām ierobežot migrācijas plūsmu, otrdien ierosinājusi EK. Pēc vairāk nekā miljona patvēruma meklētāju ierašanās pagājušajā gadā ES šogad panāca vienošanos ar Turciju par migrācijas ierobežošanu.
Vienošanās paredz, ka Turcija uzņems atpakaļ nelegālos imigrantus, kas ierodas Grieķijas salās, apmaiņā pret ES pretimnākšanu vairākos jautājumos, tostarp miljardiem eiro lielu palīdzību un bezvīzu režīmu. Itālija, kas ir galvenais mērķis migrantiem, kas dodas ceļā no Lībijas krastiem, mudināja ES piedāvāt arī Āfrikas valstīm naudu par robežu stiprināšanu, atdarinot ar Turciju panākto vienošanos.
EK viceprezidents Franss Timmermanss otrdien sacīja, ka šādas vienošanās varētu palīdzēt glābt dzīvības Vidusjūrā, atgriezt lielāku daļu imigrantu no Eiropas atpakaļ uz to izcelsmes valstīm un ļautu bēgļiem palikt tuvāk savām mājām.
"Mēs ierosinām izmantot pozitīvu un negatīvu iniciatīvu sajaukumu, lai atalgotu tās trešās valstis, kas vēlas efektīvi sadarboties ar mums, un lai nodrošinātu, ka pastāv sekas tām, kas to nedara," ES likumdevējiem Strasbūrā paziņoja Timmermanss.
Šādus līgumus vispirms būtu jāmēģina noslēgt ar Jordāniju, Libānu, Nigēru, Nigēriju, Senegālu, Mali un Etiopiju, kā arī jāpaplašina sadarbība ar Tunisiju un Lībiju, norādīja Timmermanss.
Viņš atklāja, ka šim plānam nākamos piecus gadus tiks atvēlēti astoņi miljardi eiro. Lielākā daļa naudas nāks no iepriekšējiem solījumiem, un EK pievienos vēl 500 miljonus eiro fondam, kas izveidots Āfrikas atbalstam, un aicinās ES dalībvalstis sekot šim piemēram.
Nauda tiks atvēlēta tādiem mērķiem kā robežkontroles un patvēruma piešķiršanas procedūru stiprināšana, kontrabandas apkarošana un atgriezto imigrantu integrēšana.
Iecerēts arī uz galvenajām imigrantu izcelsmes un tranzīta valstīm nosūtīt ES amatpersonas, lai palīdzētu cīņā ar cilvēku kontrabandu.