Zolitūdes traģēdijā cietušie piesaka miljoniem eiro lielu morālā kaitējuma kompensāciju

Attēlam ir ilustratīva nozīme © Scanpix

Vairāki Zolitūdes traģēdijā cietušie pieteica 70 miljonu eiro morālā kaitējuma kompensāciju izskatāmajā krimināllietā.

Viens no cietušajiem pieteica 200 000 eiro kompensāciju savas meitas vārdā. Vīrietim "Maxima" lielveikala sabrukumā bojā gāja sieva - viņa strādāja "Maxima" veikalā par kasieri. Nākamās dienas pēcpusdienā, dodoties prom no morga, viņš uzzināja, ka sievas ķermenis tika atrasts un atpazīts.

Vīrietis atzina, ka retu reizi sieva pateica, ka "Maxima" bija atskanējusi trauksmes signalizācija.

Vēl kāda cietusī pieteica kompensāciju vairāk nekā 50 000 eiro apmērā, jo viņai traģēdijā nomira bijušais vīrs, ar kuru sievietei bija kopīgs dēls.

Vēlāk liecināja bojāgājušā vīrieša māte, kura pieteica 70 miljonu eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Līdzīgu kompensāciju pieteica vēl viens cietušais, ko pārstāv advokāts Aldis Gobzems.

Tāpat Gobzems paziņoja, ka vēl vairākas cietušo ģimenes, kuras viņš pārstāv, piesaka morālā kaitējuma kompensāciju 70 miljonu eiro apmērā no katra ģimenes locekļa.

Vēl kāda cietusī pieteica 100 000 morālā kaitējuma kompensāciju, jo viņai Zolitūdes traģēdijas dienā nomira vecmāmiņa.

150 000 morālā kaitējuma kompensāciju pieteica sieviete, kurai lielveikalā gāja bojā meita, kura pati bija "Maxima" darbiniece. Meita mātei stāstīja par veikalā atskanošo signalizāciju, kā arī par to, ka ik pa laikam veikalā tecēja ūdens. Tikpat lielu kompensāciju pieteica bojāgājušās sievietes māsa.

Bojāgājušais sievietes civilvīrs pieteica 70 miljonu eiro kompensāciju.

Tiesa šodien pasludināja pārtraukumu līdz 14.jūnijam.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzina 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā sākotnēji bija 155 miljoni eiro, bet tagad ir palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Svarīgākais