Latvijai starptautiskajās tiesās klājas dažādi, dažkārt arī labi.
Pēdējais publiskais pieteikums prasīt naudu no Latvijas valsts ir datēts ar 26. maiju. Tas bija Nīderlandes investīciju fonda Homburg Eastern European Fund B.V. brīdinājums atprasīt 11 miljonus eiro, kas ieguldīti ēkā pie Zolitūdē sagruvušā lielveikala. Rīgas dome tur neļauj turpināt nekādu uzņēmējdarbību, kas apgānīšot veiklā bojāgājušo cilvēku piemiņu. Dažas nedēļas iepriekš līdzīgā veidā izpaudās Ukrainas firma KVV Group ar pārmetumiem Latvijas valstij. Latvija pārdevusi ukraiņiem izputējušā uzņēmuma Liepājas metalurgs ražošanas pamatiekārtas, kuras ukraiņiem neizdodas ekspluatēt un sākt atgūt iztērētos 50 miljonus eiro. Tos viņi gribētu saņemt atpakaļ ja ne kausējot metālu, tad tiesājoties. Vismaz līdz vakardienai ne Valsts kanceleja, ne Ekonomikas ministrija neapstiprināja, ka investoru publiski paustais būtu ieguvis juridiski saistošu dokumentu formu.
Grūti pieejama informācija ir arī par lietām, kas velkas jau gadiem. Nosauktās naudas summas ziņā iespaidīga bija spāņu vagonbūvētāju Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles S.A (CAF) prasība kompensēt izdevumus un neiegūto peļņu pēc tam, kad Latvija lauza ar viņiem noslēgto līgumu par jaunu pasažieru vilcienu piegādi. 2013. gadā spāņi draudēja prasīt 60 līdz 200 miljonus eiro, bet tagad pieklusuši. Lauzto līgumu slēgušā valsts uzņēmuma Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns pērnā gada jūlijā teica tā, ka risks zaudēt spāņiem naudu esot «tuvu nullei». Tas izklausās labi, bet tikpat ticami kā tajā pašā reizē solītais, ka «optimistiskākā scenārija gadījumā pirmie vilcieni parādīsies jau 2016. gada beigās». Vilcienu nebūs, jo Latvijai nav naudas vilcienu pirkšanai, bet spāņi ir apklusināti ar grūti izpildāmu solījumu vilcienus no viņiem tomēr pasūtīt.
Satiksmes ministrijas preses pārstāvis Aivis Freidenfelds apliecināja Neatkarīgajai, ka Latvija sekmīgi atkratījusies no aviosabiedrības airBaltic bijušā prezidenta un juridiski arī līdzīpašnieka Bertolda Flika prasības par apmēram 60 miljoniem latu, kā viņš bija novērtējis airBaltic kapitāldaļas, kuras Latvija nacionalizēja kā kompensāciju par airBaltic parādiem, ko nomaksāja Latvija. Īsta tiesāšanās tomēr nav sākusies. Laikam gan B. Flikam nebija naudas vai kreditoru, kuri uzticētu viņam simtiem tūkstošu eiro, cik katrai pusei šādos procesos jāiegulda ar cerību atgūt ieguldījumu uz pretējās puses rēķina, ja tā zaudēs tiesu.
No airBaltic un lidostas Rīga apmēram 15 miljonus eiro prasa Lietuvas izputējušās aviokompānijas flyLal likvidators ar pavisam dīvainiem pamatojumiem, kādus akceptējušas jau vairākas Lietuvas tiesu instances. Taču airBaltic mierina, ka tiesu instanču Lietuvā un Eiropas Savienībā pietiekot, lai vēl ilgi nebūtu jāmaksā vairāk par tiesu izdevumiem. Rīga pamanījusies zaudēt Īrijas zemo cenu lidsabiedrībai Ryanair apmēram trīs miljonus eiro.
Valsts kanceleja bez sīkāka skaidrojuma apstiprināja, ka starptautiskā šķīrējtiesa izskata kopš 2014. gada beigām publiski zināmo SIA Winergy īpašnieka Indreka Kuivallika prasību par 51,5 miljoniem eiro. Kopš 2008. gada savus ar 10 miljoniem eiro novērtētos ieguldījumus Latvijā un konkrēti Rēzeknes siltuma ražošanas uzņēmumā cenšas atprasīt Lietuvas uzņēmums Energia. 2013. gadā viņi bija tikuši līdz Starptautiskajam investīciju strīdu izskatīšanas centram Vašingtonā un viņus pārstāvošais advokātu birojs Sorainen zināja teikt Neatkarīgajai, ka spriedums gaidāms šā gada septembrī.