Pratinot tā dēvētajā Lemberga prāvā vienu no pēdējiem valsts apsūdzības lieciniekiem – Austrijas advokātu un finanšu speciālistu Jākobu Hiršbeku (Jakob Hirschbäck), noskaidrojās pasaules praksē pieņemtie atlīdzības apmēri par aktīvu pārvaldīšanu.
.Aktīvu pārvaldīšanas tematikai t.s. Lemberga prāvā ir būtiska nozīme, jo krimināllietā arestēta manta, kuras vērtība esot lēšama vairāk nekā simts miljonu eiro apmērā. Šīs apjomīgās vērtības Ģenerālprokuratūra bez konkursa uzticējusi pārvaldīt Šveices advokātam Rudolfam Meroni, kurš tiesvedībā vienlaikus figurē kā viens no galvenajiem valsts apsūdzības lieciniekiem. No sabiedrības tiek turēta pilnīgā slepenībā vienošanās starp Ģenerālprokuratūru un R. Meroni, ar kādiem nosacījumiem milzu vērtības tiek glabātas. Arī R. Meroni pratināšana notika slēgtās tiesas sēdēs.
Par velti neviens nepārvalda
J. Hiršbeka pratināšanas gaitā advokāts Jānis Rozenbergs cita starpā palūdza lieciniekam pastāstīt, ar ko viņš nodarbojas. J. Hiršbeks atklāja, ka strādā par holdinga kompānijas Fidux Trust Comapny limited menedžeri. Viņa pārstāvētais uzņēmums sniedzot pakalpojumus dažādu aktīvu pārvaldīšanā. Gan kompānijas, gan tās darbinieku aktivitātes regulāri uzraugot Austrijas, Lielbritānijas un Gibraltāra finanšu pakalpojumu kontroles institūcijas.
Tad J. Rozenbergs palūdza J. Hiršbeku pastāstīt, kādu atlīdzību klienti Eiropā parasti maksā par vairāk nekā desmit miljonus vērtu aktīvu pārvaldīšanu. J. Hiršbeks skaidroja, ka atlīdzības apjoms atkarīgs no tā, kādas vērtības jāpārvalda - uzņēmumu akcijas, kuras tiek kotētas biržā, vai slēgto sabiedrību vērtspapīri, vai arī tie ir nekustamie īpašumi. Liecinieks atklāja, ka parasti atlīdzība tiek aprēķināta procentos no kopējās pārvaldāmo aktīvu vērtības. Ja jāpārvalda akcijas, kuras nekotējas biržā, tad atlīdzība gadā ir no 1% līdz 1,5% no aktīvu vērtības. Ja akcijas kotējas biržā - līdz 3%.
J. Rozenbergs lieciniekam paskaidroja, ka krimināllietā, kurā J. Hiršbeks tiek pratināts, R. Meroni pārvalda aktīvus vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā un to, kā apgalvo prokurori, darot bez atlīdzības. J. Hiršbeks paziņoja, ka savā praksē nekad nav saskāries ar aktīvu pārvaldīšanu bez atlīdzības un nekad ne reizes nav dzirdējis, ka kaut ko tādu kāds kaut kur praktizētu.
J. Hiršbeks paskaidroja, ka parasti starp klientu - aktīvu īpašnieku - un aktīvu pārvaldītāju tiek slēgts rakstisks līgums, kurā tiek atspoguļots arī atlīdzības apmērs par aktīvu pārvaldīšanu. Noslēgtais līgums esot viena no būtiskām sastāvdaļām, ko pārbaudot arī finanšu tirgus kontroles institūcijas.
Cita starpā pēc J. Hiršbeka norādītājiem parametriem ļoti viegli var aprēķināt, kāda atlīdzība no Latvijas valsts budžeta pienākas R. Meroni par deviņus gadus glabātajiem arestētajiem aktīviem - tie ir vismaz 9 miljoni eiro.
Klientu noslēpumi J. Hiršbeks tiesā pastāstīja, ka ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un viņa dēlu Anriju Lembergu viņš esot iepazinies Ventspilī deviņdesmito gadu beigās, bet ar uzņēmēju Ansi Sormuli - 1997. gadā Londonā. Ap to laiku J. Hiršbeks iepazinies arī ar R. Meroni, Oļegu Stepanovu, Mamertu Vaivadu un citiem Ventspils tranzītbiznesa uzņēmējiem.
Pratināšanas sākumā austrietis apstiprināja, ka viņam ar Anriju Lembergu ir klienta un advokāta attiecības, tādēļ atbilstoši Latvijas un Austrijas likumiem viņš bez klienta piekrišanas neko par savu klientu un viņa darījumiem nedrīkst stāstīt. Atšķirībā no dažiem citiem advokātiem J. Hiršbeks šo likumu arī korekti ievēroja.
Internetā atrodams, ka J. Hiršbeks ir Austrijā dzimis un tur dzīvojošs finansists un advokāts un šobrīd praktizē Vīnē, Londonā, Gibraltārā. Internetā pieejami arī dažādu finanšu un kapitāla tirgus kontroles institūciju ziņojumi par J. Hiršbeka kā finanšu pakalpojumu sniedzēja aktivitāšu pārbaudes rezultātiem. Nevienā no internetā redzamajiem ziņojumiem pārkāpumi viņa darbībās nav konstatēti.
«Straujiem soļiem»
J. Hiršbeks bija viens no pēdējiem valsts apsūdzības pieteiktajiem lieciniekiem Lemberga prāvā. Prokurors Juris Juriss Rīgas apgabaltiesā improvizētā preses konferencē jau paziņoja, ka Lemberga prāva «ļoti straujiem soļiem tuvojas izskaņai». Esot atlikušas vien debates un replikas, atsaucoties uz prokuroru, paziņoja aģentūra LETA.
«Straujiem soļiem» šī prāva var tuvoties beigām, ja vien tiesa J. Jurisam ir apsolījusi, ka liegs apsūdzētajiem izmantot likumā noteiktās tiesības pārbaudīt rakstveida pierādījumus, pieteikt savus lieciniekus, sniegt liecības un uzstāties debatēs. Ja tiesa atteiksies pildīt šī prokurora vēlmes, tad tiesvedība ilgs vēl krietnu laiku. Pēdējā tiesas sēdē otrdien J. Juriss lūdza tiesu atlikt sēdes līdz 28. jūnijam, jo valsts apsūdzībai esot nepieciešams laiks apsūdzības grozīšanai uz smagāku apsūdzību.
Tiesa paziņoja arī savu lēmumu negrozīt drošības līdzekli A. Lembergam. Šā lēmuma motivācija, kas ir ļoti būtiska, būšot pieejama tikai pēc 15. jūnija.