Stradiņi: jaunais korpuss slimnīcu neizglābj

Laika trūkuma vai citu iemeslu dēļ Saeimas deputāti neapmeklēja tās Stradiņa slimnīcas nodaļas, kuras ir katastrofālā stāvoklī. Dzemdību nodaļa, Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrs, kur pacienti guļ gaitenī novietotās gultās, kuras norobežotas ar aizslietni, pārblīvētais Neatliekamās medicīnas centrs, kur pacientiem vietu trūkuma dēļ jāsēž gaitenī.

Kamēr nav pieņemts politisks lēmums par Stradiņa slimnīcas celtniecības turpinājumu, visas šīs nodaļas, kā arī operāciju bloks, Intensīvās terapijas nodaļa uz normāliem apstākļiem var necerēt. «Mēs strādājam kara laika apstākļos, pacienti ikdienā guļ gaitenī, jo nav vietu palātās, lai gan mums nav ne kara, ne katastrofu,» atklāti saka Plaušu slimību un torokālās ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa.

Neceļam galveno

Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa 1. kārtu plānots pabeigt šāgada rudenī. Taču, krīzes laikā atkāpjoties no sākotnējās idejas par jauno Stradiņa slimnīcu, izveidojusies situācija, ka slimnīca var palikt nepabeigta. Jaunajās telpās būs vieta daudzām nodaļām, taču vecajās un kritiskā stāvoklī esošajās ēkās jāturpina strādāt dzemdību un jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām, neatliekamajai un intensīvajai medicīnai, operāciju blokam.

«Kad plānoja jaunās slimnīcas celtniecību un visu sadalīja pa kārtām, neviens nedomāja, ka uzcels tikai vienu korpusu,» saka Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis, «tikai ar vienas kārtas uzcelšanu mēs neuzceļam to, kas pēc būtības ir Stradiņa slimnīca - te nebūs operāciju zāļu, neatliekamās palīdzības centra un citu slimnīcai svarīgu nodaļu. Krīzes laikā nolēma celt izmaksu ziņā lētāko, bet ne visvajadzīgāko, un, ja man atklāti jāatbild uz jautājumu, vai tas uzlabos slimnīcas sniegto aprūpi, - nē, kamēr slimnīca nebūs uzcelta atbilstoši plānotajam.» To kardiologs centās pastāstīt arī Saeimas deputātiem no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas, kuri vēlējās redzēt jaunceltni, bet kuriem neatlika laika satikties ar ārstiem nodaļās, kurās ir viskritiskākā situācija. Daži deputāti, tiesa, ir bijuši un redzējuši, kā izskatās vecie korpusi, taču, apmeklējot nodaļas, viņi paši savām acīm redzētu - pacienti guļ gaitenī.

Ar remontiem nepietiek

«Pirms vairāk nekā desmit gadiem somu veselības aprūpes eksperti, vērtējot slimnīcas ēku tehnisko stāvokli un loģistiku, secināja, ka ēkas ir ļoti sliktā vai vidēji sliktā tehniskā stāvoklī. 12 gadu laikā nav rasts pietiekams finansējums vēsturisko ēku remontam un uzturēšanai,» saka slimnīcas valdes loceklis Normunds Štāls, savukārt slimnīcas galvenais ārsts Arnolds Atis Veinbergs atzīst, ka slimnīca gadā var atļauties ieguldīt 700 000 eiro remontos, taču tas nerisina problēmu pēc būtības. Slimnīca izlīdzas ar nelieliem remontiem, piemēram, pašlaik remontē atsevišķas telpas Dzemdību nodaļā, taču, kā uzsver Neatliekamās medicīnas centra vadītāja Anita Kalēja, «lai cik mīļas ir vecās telpas un lai cik būtisku vēsturisku informāciju tās nes, esošo infrastruktūru vairs nav iespējams uzlabot, lai tā atbilstu mūsdienu prasībām».

Slimnīca deputātus un ministrus uzrunājusi, jo neskaidrs ir nākamās kārtas īstenošanas scenārijs. Nav paredzēts finansējums 2. kārtas būvniecībai.

Kara apstākļi

Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centrs atrodas telpās, kuras celtas septiņdesmitajos gados, tās fiziski un morāli ir novecojušas. Lielā pacientu pieplūduma dēļ trīsvietīgajās palātās izvieto sešus pacientus, taču daļai jāguļ gaitenī, kur viņus no citu acīm «sargā» aizslietnis. «Nodaļas dienvidu pusē vasarā gaiss sakarst līdz 35-40 grādiem, jo te nav ne kondicionieru, ne atbilstošas ventilācijas,» saka centra vadītāja Dace Žentiņa. Slimnīca ir pārpildīta, tāpēc plaušu nodaļā ievieto pacientus arī ar citām slimībām, gaitenī ārstējas ikdienu astoņi deviņi pacienti. «Kara laika apstākļi,» situāciju raksturo ārste, «tas neatbilst ne cilvēka cieņai, ne arī mūsdienu prasībām par kvalitatīvu medicīnas aprūpi.»

Būtiska problēma, ar ko slimnīca saskaras, ir hospitālās infekcijas, kuras pacienti iegūst slimnīcā, kuras tiek pārnēsātas no viena pacientu uz citu. Lai ar tām cīnītos, ļoti būtiski ir apstākļi slimnīcā, kas samazinātu risku pārnēsāt infekcijas, - gaisa ventilācijas un filtrācijas sistēmas, pacientu skaits palātās un citi noteikumi. Taču tas, ko mēs redzam slimnīcā, raisa šoku - bīstamo infekciju palātas nodalītas ar aizslietni, uz kura uzrakstīts Bīstami. Cik ilgi pacientiem un mediķiem būs tas jāpacieš?

Arī uzņemšanā pacienti sēž gaiteņos, jo nav pietiekami vietu, kur viņus izguldīt, kamēr atnāks ārsts.

Kā Āfrikā

«Mums ir augsti kvalificēti mediķi, moderna aparatūra, zināšanas, bet mēs strādājam vissliktāk aprīkotās telpās,» rūgti nosaka Jaundzimušo intensīvās nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Dina ApeleFreimane, «un, lai arī varam veikt sarežģītas operācijas mazulim, kas vēl ir mātes miesās, piedzimstot, viņam tāpat kā Āfrikā ir risks iegūt slimnīcas infekciju.» Neatbilstošas telpas ir viens no iemesliem infekciju izplatībai. Zīdaiņu intensīvajā terapijā, kur uzturas bērni smagā situācijā, jābūt noteiktam telpu izkārtojumam, lai pie bērna var pienākt gan mediķis, gan mamma, taču slimnīcas telpas ir uz pusi mazākas, nekā vajadzētu būt. Zīdaiņu glābšanai vajadzīgā aparatūra stāv mazā šaurā gaitenītī, bet, kad dažas dienas nestrādāja lifts, uz operāciju zāli pacientes kritiskā situācijā vajadzēja nest pa trepēm no sestā uz trešo stāvu. Jaunajā korpusā šīm visai Latvijai svarīgajām nodaļām, jo tieši Stradiņos nonāk grūtnieces ar komplikācijām, vieta nav paredzēta - pirmā kārta nav projektēta atbilstoši šīm nodaļām. Jāgaida «jāvārds» otrajai kārtai.