Viena no cietušajām Zolitūdes traģēdijas krimināllietā, kurai lielveikalā gāja bojā māte, pieteica 1,5 miljonu eiro morālo kompensāciju.
Uz tiesas sēdi ieradās visa bojāgājušās sievietes ģimene. Bojāgājušās sievietes vīrs izlaida sievieti pie lielveikala, bet pats tur nedevās, jo bojāgājusī vēlējās ieiet solārijā.
Viņš pastāstīja, ka bija pamanījis būvdarbus uz "Maxima" lielveikala jumta. Vīrietis liecināja, ka pats uz veikalu devās gana bieži, tomēr viņš signalizāciju nebija dzirdējis.
Vēl kāds vīrietis krimināllietā pieteica nedaudz vairāk kā 73 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Viņš traģēdijā zaudēja savu sievu, ar kuru laulībā nodzīvoja 42 gadus.
Viņš stāstīja, ka arī viņa meita tobrīd bija lielveikalā, bet viņa izglābās un izdzīvoja.
Kāds cietušais pieteica viena miljona eiro morālā kaitējuma kompensāciju sev un savai nepilngadīgajai meitenei. Viņš traģēdijas dienā ielidoja no Maskavas un par jumta sabrukšanu uzzināja no meitas - veikalā gāja bojā viņa sieva.
Liecības sniegt bija uzaicināts arī bojāgājušās sievietes brālis, kurš pieteica 330 000 eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Tāpat bojāgājušās tēvs pieteica viena miljona eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Viņš, sniedzot liecības, bija ļoti emocionāls.
2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzina 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā sākotnēji bija 155 miljoni eiro, bet tagad ir palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.