Mirdzaritmija ir viens no bīstamākajiem insulta riska faktoriem
Ja pacientam ir mirdzaritmija, tad viņa sirds priekškambari nevis ritmiski un spēcīgi saraujas, bet trīc jeb mirgo. Tā rezultātā sirds priekškambaros asinis plūst lenāk, un tas var veicināt trombu veidošanos. 90% gadījumu trombi veidojas sirds kreisā priekškambara piedēklī jeb austiņā. Savukārt šie trombi var izkļūt arā no sirds un nonākt galvas smadzenēs, aizsprostot artērijas un pārtraukt asinssapgādi smadzenēs, izraisot išēmisku insultu jeb cerebrālu infarktu. Parasti šie insulti izraisa plašu smadzeņu bojājumu un var beigties ar paliekošu invaliditāti vai pat pacienta nāvi.
Mirdzaritmija līdz 5 reizēm palielina išēmiska insulta risku (salīdzinot ar cilvēkiem, kuriem nav šī aritmija), saniedzot pat 23% iespējamību gadā, un tas ir ļoti augsts rādītājs. Jebkuram cilvēkam, kuram konstatēta mirdzaritmija, ir risks saslimt ar išēmisku insultu. Šo risku paaugstina pacienta vecums, dzimums (sievietēm biežāk), paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts un asinsvadu ateroskleroze. Mirdzaritmijas izraisītu cerebrālu infarktu sauc par kardioembolisku cerebrālu infarktu.
Katru gadu Latvijā slimnīcās nonāk ap 7000 cilvēku ar išēmisku insultu un ap 1000 pacientu ar hemorāģisku insultu. Latvijā ik dienas ar insultu mirst 7 cilvēki. Pasaulē insultu pārcieš apmēram 15 miljoni cilvēku gadā. Išēmiska insulta biežākie cēloņi ir ateroskleroze galvas smadzeņu vai kakla artērijās un sirds mirdzēšanas aritmija. Hemorāģiska insulta biežākie cēloņi ir augsts, neārstēts asinsspiediens vai asinsvada sieniņas paplašinājums (aneirisma). Tā rezultātā asinsvada sieniņa plīst un asinis izplūst galvas smadzenēs. To, kāda veida insults ir noticis, var diagnosticēt tikai veicot galvas smadzeņu izmeklējumus (datortomogrāfiju vai magnētiskās rezonanses izmeklējumu).
Akūta išēmiska insulta ārstēšanas pamatā ir neatliekama diagnostika. Tad neirologi nozīmē aktīvu ārstēšanu - trombu šķīdināšanu jeb trombolīzi vai trombu atsūkšanu caur īpašu katetru.
Hemorāgiska insulta ārstēsanu veic neirologi sadarbībā ar neiroķirurgiem. Dažkārt ir nepieciešama galvas smadzeņu operācija.
Pacientiem ar mirdzaritmiju galvenā insulta profilakse ir pastāvīga (ilgstoša) asinis škidrinošu vielu jeb antikoagulantu lietošana (pēc ārsta nozīmējuma). Gadījumos, kad šī profilakse nav iespējama (augsts asiņošanas risks vai medikamentu nepanesība), mūsdienās ir iespējama kreisā priekškambara austiņas mehāniska slēgšana ar īpašu ierīci, ievadot to sirdī caur katetru. Šī metode samazina insulta risku vismaz par 60%.
Video iespējams aplūkot www.medicine.lv mājas lapā.