Starp valsts augstākajiem ierēdņiem ir vismaz divi, kuri pērn ir saņēmuši vairāk nekā 100 000 eiro gadā, un tas ir par vairākām kārtām augstāks atalgojums, nekā pērn ir saņēmis valsts visaugstākais ierēdnis – Valsts kancelejas direktors.
Tikko sabiedrība varēja pabrīnīties par Latvijas Bankas augstāko amatpersonu atalgojumu, kas pārsniedz 100 000 eiro gadā (vienai amatpersonai pat 200 000 eiro gadā). To pirms nedēļas bija izpētījis žurnālists Lato Lapsa (Pietiek.com: «Jauni treknie gadi Latvijas Bankā»). Tāpat neviens nav varējis izskaidrot, kas tā tāda par algu airBaltic šefam Mārtinam Gausam - 844 048 eiro gadā (vairāk nekā 70 000 mēnesī!).
Tomēr Latvijas Banka ir «autonoma valsts iestāde» ar «nošķirtu valsts mantu», kura pati pelna, bet airBaltic ir kapitālsabiedrība, kurā būtiska kapitāla daļa pieder ārvalstu investoriem un kura konkurē starptautiskā tirgū.
Pavisam cita lieta ir valsts pārvalde un tās ierēdņi, kuri, atbilstīgi likumam, «darbojas sabiedrības interesēs».
Pirmais četrinieks
Vislabāk atalgotā ierēdne pērn ir bijusi Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne, kura deklarējusi 115 438 eiro ienākumus: algu pamatdarbā - 60 178 eiro, algu Rīgas brīvostas pārvaldē - 50 810 eiro, kā arī «u.c. ienākumus» no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) - 4450 eiro.
Otrajā vietā ir Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, kura, pildot pienākumus valsts pārvaldē, kopā pērn guvusi 105 600 eiro ienākumus. Tos veido alga pamatdarbā, kā arī «u.c. ienākumi» par darbu Ventspils brīvostas pārvaldē un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā. Bez pamatdarba Dž. Innusa ieņēmusi vēl astoņus amatus, un tas, izrādās, nebūt nav rekords.
Trešo vietu, tikai nedaudz pārspējot savu šefu, ieņem SM valsts sekretāra vietniece Ilze Aleksandroviča, kura bez pamatamata ieņem vēl septiņus amatus, tomēr saņēmusi tikai divas algas (SM un Latvijas gaisa satiksmē) - kopā 89 491 eiro.
Ceturtais tātad ir pats SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš pērn saņēmis divas algas (SM un Rīgas brīvotas pārvaldē), kā arī «u.c. ienākumus» no VSAA - kopā 85 099 eiro.
Var aprēķināt, ka mēnesī vidēji B. Bāne saņēmusi 9620 eiro, Dž. Innusa - 8800, I. Aleksandroviča - 7500 eiro, K. Ozoliņš - 7100 eiro. Tas ir krietni vairāk nekā Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, kurš amatā stājās 2015. gada 18. augustā, deklarējis algu 12 810 eiro, kas nozīmē, ka mēnesī viņš saņēmis apmēram 2850 eiro. Tas ir pat mazāk nekā zemāk aprakstītie ierēdņi.
Treknās ministrijas
Ne tikai šie rekordisti, bet arī pārējie FM un SM augstākie ierēdņi ir starp vislabāk atalgotajiem valsts pārvaldē.
FM valsts sekretāres vietniece Jolanta Plūme pērn saņēmusi 79 405 eiro (alga FM - 53 801 eiro, «u.c. ienākumi» Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē - 24 331 eiro, no VSAA - 1272 eiro). FM valsts sekretāres vietniece Līga Kļaviņa deklarējusi 72 000 eiro ienākumus - divas algas (FM - 60 836 eiro, Ziemeļu investīciju bankā - 3635), «u.c. ienākumus» Attīstības finanšu institūcijā Altum, kā arī kādu sīkumu no VSAA.
Pārējie divi FM valsts sekretāres vietnieki deklarējuši mazākus ienākumus: Armands Eberhards - 63 362 eiro (tostarp kompensāciju Eiropas Investīciju bankas direktoru valdē 10 426 eiro apmērā), bet Ilmārs Šņucins - 53 473 eiro.
Pārējie SM valsts sekretāra vietnieki deklarējuši šādus ienākumus: Dins Merirands - 43 143 eiro; Uldis Reimanis - 50 000 eiro.
Arī nav slikti
Savulaik par vienu no vistreknākajām ministrijām uzskatītā - Ekonomikas ministrija - algu ziņā pērn nav izcēlusies, kas, visticamāk, izskaidrojams ar kadru mainību šīs ministrijas augstākajā vadībā un ierēdniecībā. Tikai valsts sekretāra vietniece Rota Šņuka divos amatos (tostarp akciju sabiedrībā Rīgas siltums) sasniegusi 60 600 eiro ienākumus; Zaiga Liepiņa deklarējusi 42 000 eiro, bet Raimonds Aleksejenko nopelnījis tikai 38 590, raudamies trijos amatos.
Tad jau labāk atalgots ir bijis Ārlietu un Zemkopības ministriju augstāko ierēdņu darbs. ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs deklarējis 52 000 eiro ienākumus, bet viņa vietnieki šādas summas: Alda Vanaga - 59 400, Eduards Stiprais - 45 000, Inga Skujiņa - 48 000, bet ĀM ģenerālinspektors Māris Riekstiņš pērn nopelnījis 55 000 eiro.
Savukārt ZM valsts sekretāre Dace Lucaua deklarējusi 50 000 eiro, bet viņas vietnieki Pārsla Rigonda Krieviņa - 49 700 eiro un Jānis Šnore - 55 000 eiro.
Lai cik tas dīvaini neliktos, salīdzinoši zemākais augstāko ierēdņu atalgojums ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Jānim Garisonam un viņa vietniekiem Ilonai Dreģei, Everitai Palmai-Jansonei un Aivaram Puriņam. Turklāt saņemtās summas viņiem ir vienādas kā zaldāti ierindā - starp 35 000 un 36 000 eiro.
Pat nedaudz lielākas algas ir Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM): valsts sekretārei Līgai Lejiņai - 39 000, Agritai Kiopai - 37 000, Evijai Papulei - 38 000. IZM izsisties gan mācējis valsts sekretāres vietnieks Elmārs Martinsons, kurš saņēmis trīs algas (IZM, SIA Kultūras un sporta centrā «Daugavas stadions» un nodibinājumā Akadēmiskās informācijas centrs) - kopā 57 853 eiro.
Īpašas atšķirības augstāko ierēdņu atalgojumā vērojamas Veselības ministrijā. Valsts sekretāre Solvita Zvidriņa saņēmusi 43 000 eiro, neskatoties uz to, ka ieņem vēl 15 amatu (šis ir rekords!). Viņas vietniece Egita Pole nopelnījusi gandrīz tikpat (42 000 eiro) vienā amatā vien, bet vietnieks Kārlis Ketners algā deklarējis tikai 12 000 eiro, pārējos ienākumus nopelnot akadēmiskajā vidē.
Tā, ap 40 000
Citu ministriju valsts sekretāri un viņu vietnieki par darbu valsts pārvaldē deklarējuši sekojošus ienākumus. Labklājības ministrijā: Ieva Jaunzeme - 42 450 eiro, Ingus Alliks - 45 000 eiro, Lauma Grafa - 31 540 eiro, Valdis Supe - 32 400 eiro. Iekšlietu ministrijā: Ilze Pētersone-Godmane - 47 000 eiro, Ingūna Aire - 37 000 eiro, Dimitrijs Trofimovs - 45 000 eiro (nav datu par Jāni Citskovski).
VARAM: Guntis Puķītis - 49 197 eiro, Elita Turka - 44 921 eiro, Aivars Draudiņš - 39 429 eiro, Alda Ozola - 47 054 eiro, Sandis Cakuls - 43 074 eiro. Kultūras ministrijā: Sandis Voldiņš - 40 700 eiro, Uldis Lielpēters - 34 400 eiro, Baiba Zakevica - 42 000 eiro, Dace Vilsone - 44 500 eiro.
