Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā mirušas 20 sievietes grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību laikā, un, lai arī visā pasaulē un Eiropā māšu mirstības rādītāji tiek uztverti ļoti saasināti un augsto māšu mirstību saista ar veselības aprūpes situāciju un spēju sniegt visaptverošu aprūpi sievietēm grūtniecības laikā un pēc tam, Latvijā veselības funkcionāri aicina tieši žurnālistus vairāk runāt par veselīgu dzīve veidu un nepieciešamību grūtniecēm vakcinēties pret gripu.
Divas grūtnieces, kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati, tiešām nomira no gripas radītām komplikācijām, taču svarīgākais ir jautājums: vai sabiedrība var uzticēties Veselības ministrijai, ka tā izskatīs katru no šiem nāves gadījumiem, izpētīs iemeslus, kāpēc sievietes nevērsās vai nesaņēma adekvātu palīdzību, un pieņems lēmumus, lai Latvijā - attīstītā Eiropas valstī - grūtnieces nemirtu. Katru sievietes nāves gadījumu Latvijā izpēta Mātes mirstības konfidenciālā analīzes grupa, kuras vadītāja profesore Dace Rezeberga Neatkarīgajai uzsver: ziņojumā, ko iesniegsim Veselības ministrijā, noteikti būs rekomendācijas, kuras skar veselības aprūpes sistēmu un politiku. «Nenoliedzami, tas, ko tagad redzam un kas ir ļoti liela problēma, ir resursu trūkums medicīnā - gan cilvēku resursu - nav cilvēku, kas strādātu valsts budžeta finansētās slimnīcās -, gan finanšu problēmas,» atzina D. Rezeberga.
Tieši pēdējais 2015. gads, par kuru apkopoti dati attiecībā uz māšu mirstību, iezīmēts negatīvā gaismā, jo mirušas 12 sievietes. Veselības ministrija neatklāj, kādās ārstniecības iestādēs mirušas sievietes, taču zināms, ka četras sievietes nemaz nebija nonākušas slimnīcā. Tās ir dažādas slimnīcas, saka D. Rezeberga un uzsver, ka tieši tāpēc ir izveidota konfidenciāla datu analīze un eksperti vērtē konkrētus gadījumus, nezinot ne personu vārdus, ne arī iestādi, kur sieviete nonākusi. D. Rezeberga stāsta, ka līdz šim iezīmējas trīs problēmu loki: grūtniecības uzraudzība - 40 procentu no mirušajām grūtniecēm nav bijušas ārsta uzraudzībā (kopumā vispār Latvijā tikai 0,8 procenti sieviešu neapmeklē ārstu grūtniecības laikā); profesionālās zināšanas un kvalitātes vadlīnijas ārstniecības iestādēm, bet trešais - sociālie apstākļi un sabiedrības attieksme. «Šīm sievietēm ir ģimenes, vairāki bērni, bet tik un tā līdz pat grūtniecības beigām dažos gadījumos neviens pat nav pamanījis, ka sieviete gaida bērnu,» saka D. Rezeberga. Būtiska problēma ir sociālie apstākļi, dzīvesveids, kur ikdienā ir smēķēšana un alkohols. Jā, ir gadījumi, kad grūtnieces lieto alkoholu, un tieši tas, visticamāk, ir iemesls komplikācijām grūtniecības laikā vai dzemdībās.
Tajā pašā laikā māšu mirstības rādītāji vienmēr ir bijuši saistīti ar veselības aprūpes sistēmu un kvalitāti. D. Rezeberga uzsver, ka tas noteikti tiks izvērtēts un sniegtas rekomendācijas. Jau pašlaik Veselības inspekcija ir apskatījusi visu slimnīcu dzemdību nodaļas, kur notiek dzemdības. Visām nodaļām teorētiski ir jāstrādā pēc vienotiem kvalitātes kritērijiem, lai palīdzētu grūtniecēm un īpaši sarežģījumu gadījumos. Visbiežākais sarežģījums dzemdībās ir asiņošana, un tad izšķiroši ir resursi - cilvēku resursi - mediķi, kas var palīdzēt, asins resursi un kopējās vadlīnijas, ko šādā situācijā katram darīt. Tās ir visbiežāk tikai dažas minūtes, lai sievietei palīdzētu. Diemžēl visu Latvijas veselības aprūpes iestāžu lielākā problēma pašlaik ir mediķu trūkums un noslodze, jo ārsti, medicīnas māsas strādā vairākos darbos. Daudzi valsts finansētu medicīnu ir pametuši.
Veselības ministrs Guntis Belēvičs sola, ka drīzumā tiks pieņemts lēmums pārskatīt tarifu tieši dzemdībpalīdzībā, taču pagaidām nav zināms, cik naudas tam nepieciešams un par cik palielināsies algas.
VIEDOKLIS
Gunta Lazdāne, Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja Seksuālās un reproduktīvās veselības programmas vadītāja:
- Māšu mirstības rādītāji Latvijā ir satraucoši, māšu mirstības rādītāji Latvijā ir uz pusi augstāki nekā Eiropas Savienībā un augstāki nekā Eiropas reģionā, ieskaitot Āzijas valstis. Taču es varu izteikt komplimentus Veselības ministrijai par to, ka nevis kāds uzreiz tiek sodīts un atlaists, bet problēma sākta risināt konstruktīvi. Jāmeklē ir iemesli, kāpēc mazajā Latvijā nomirst grūtniece un atsevišķos gadījumos neviens pat nav zinājis, ka sieviete gaida mazuli? Vai tā ir sabiedrības attieksme pret sievieti un māti?