Lidostas "Rīga" pasažieru apkalpošanas kapacitāte ir nepietiekama

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Šī gada pirmajos piecos mēnešos lidostas "Rīga" pieaugums sasniedzis 7,7%, savukārt pasažieru skaita pieaugums nākotnē pēc 2022.gada varētu būtu ierobežots, ja netiks uzbūvēta jauna lidostas reģistrācijas zāle, aģentūrai LETA norādīja lidostas vadītājs Andris Liepiņš.

Kopumā šajā gadā pasažieru skaita pieaugums varētu būt 4-5% apmērā. Līdz ar to varot secināt, ka ieplānota tendence - aptuveni trīs procentu pasažieru skaita pieaugums gadā - piepildīsies un tiks pārsniegta.

Pēc Liepiņa teiktā, jau tagad lidostas kapacitāte pasažieru apkalpošanai esot nepietiekama, turklāt esot jāņem vērā, ka Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" savā biznesa plāna iecerējusi paplašināt tranzīta plūsmu. Līdz ar to ne tikai reģistrācijas zāles, bet arī bagāžas komplektācijas zāle esot par mazu, skaidroja Liepiņš.

Kā ziņots, lidostas pasažieru reģistrācijas zāles paplašināšana un "Rail Baltica" stacijas izbūve lidostas teritorijā notiks vienlaikus, lai gan to finansējumu avoti ir atšķirīgi - lidostas zāles projektā Eiropas Savienības nauda netiks piesaistīta un izmaksas tiek lēstas 50 miljonu eiro apmērā, savukārt 85% stacijas projektu tiks finansēti no ES līdzekļiem, taču izmaksas vēl nav aplēstas.

Lidostas valdes priekšsēdis Andris Liepiņš un SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes loceklis Dins Merirands aģentūrai LETA skaidroja, ka, vienlaicīgi realizējot šos projektus, mazāk neērtības tiks sagādāts gan pasažieriem, gan lidostā strādājošiem uzņēmumiem. Iepirkumi šiem projektiem tikšot sludināti atsevišķi, taču projektu uzraudzība būs vienota. Reizē ar dzelzceļa stacija būvi vienlaikus tiks būvētas arī sliedes no dzelzceļa stacijas līdz lidostai.

Projektēšanas darbus paredzēts veikt līdz 2019. gadam, būvniecību pabeigt - 2022.gadā.

Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.