FM jauno politikas iniciatīvu mērķis ir VID efektivitātes paaugstināšana

Finanšu ministrijas (FM) resora nākamā gada jauno politikas iniciatīvu (JPI) mērķis ir paaugstināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba efektivitāti un samazināt korupcijas riskus, stiprinot dienesta tehnisko un profesionālo kapacitāti, aģentūru LETA informēja FM.

Tāpat starp prioritātēm ir priekšlikumi nodrošināt zvērinātu revidentu uzraudzību saskaņā ar kopējām Eiropas Savienības (ES) regulas prasībām, kā arī stiprināt azartspēļu sistēmas uzraudzību.

Viena no būtiskākajām resora JPI paredz VID profesionālāko paaugstināta riska struktūrvienību ierēdņu un darbinieku motivēšanu. Tādējādi tiks veicināta iestādes uzdevumu efektīva izpilde un panākta korupcijas risku iespējamības būtiska samazināšanās. Šim mērķim VID finansējuma pārdales rezultātā katru gadu nepieciešams atvēlēt 1,8 miljonu eiro.

Tāpat JPI ietver sekundārā datu centra izveidošanu VID, kas nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību. VID ir nepieciešama informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras attīstīšana, lai informācijas sistēmu atjaunošana būtu realizējama īsā laika posmā. VID ir veicis vairāku risinājumu analīzi un kā vispiemērotāko risinājumu ir atzinis datu centra izvietošanu nomātā datu centrā. Šīs iniciatīvas realizācijai nepieciešams 2017.gadā atvēlēt 3,25 miljonus eiro, 2018.gadā - 2,96 miljonus eiro, bet 2019.gadā - ap 850 000 eiro.

Azartspēļu automātu saslēgšana vienotā tīklā ir FM JPI, kas ļaus nodrošināt kontroli pār visām azartspēļu aktivitātēm spēļu zālēs un kazino, kur tiek ekspluatēti azartspēļu automāti, izmantojot nepārtrauktu iekārtu darbības izvērtēšanu. Tāpat šī iniciatīva nodrošinās kontroli pār visiem azartspēļu automātu ieņēmumiem pareizai nodokļu aprēķināšanai.

Šai iniciatīvai plānots novirzīt līdzekļus, kas tika rasti, pārskatot FM bāzes izdevumus. 2018.gadā nepieciešams novirzīt 20 000 eiro un turpmāk ik gadu - ap 4000 eiro. Tādējādi ar minimāliem līdzekļiem tiks panākti ievērojami rezultāti sistēmas kontrolē un nodokļu aprēķināšanā.

Savukārt zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību uzraudzības struktūrvienības izveidošana ļaus savlaicīgi identificēt tirgus apdraudējumus un sistēmiskos riskus. Šādas uzraudzības nepieciešamību paredz arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par īpašām prasībām attiecībā uz obligātajām revīzijām sabiedriskas nozīmes struktūrām. Tā nosaka, ka ES dalībvalstīs ir jāīsteno zvērinātu revidentu, kas sniedz revīzijas ziņojumus par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem, neatkarīga kontrole un uzraudzība.

Šai iniciatīvai plānots novirzīt līdzekļus, kas tika rasti, pārskatot FM bāzes izdevumus - no 2017.gada līdz 2019.gadam ik gadu ap 80 000 eiro.