Policistiem būs vairāk laika izmeklēšanai
Šobrīd, izmeklējot, piemēram, velosipēda zādzības, Kriminālprocesa likums policistiem par pienākumu uzliek veikt tik daudz sarežģītu procesuālo darbību, ka tās nesamērīgi sadārdzina izmeklēšanu un laupa laiku, kuru kārtības sargi varētu veltīt nozieguma izmeklēšanai. Lai šo situāciju labotu, Saeima gatavojas lemt par grozījumiem likumā.
Iekšlietu ministrija norāda, ka pašreizējā likuma redakcija izveidojusi praksi, ka policijai jāveic apjomīgas izmeklēšanas darbības neatkarīgi no noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma, tā sabiedriskās bīstamības un pieejamajiem Valsts policijas resursiem.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis skaidro, ka, atceļot nepieciešamību veikt virkni pēc būtības nevajadzīgu ekspertīžu un citu formalitāšu, policistiem būs vairāk laika veikt tiešos pienākumus.
Arī Valsts policijas attīstības koncepcijā teikts, ka šo prasību īstenošana neveicina efektīvu policijas resursu izmantošanu un veido pārslodzi, kas ir viens no iemesliem, kāpēc izmeklētāji atstāj darbu policijā, kā arī samazina kopējo izmeklēšanas kvalitāti.
Savukārt saglabājot esošo kārtību un nodrošinot, ka tiek ievērots likuma burts, Valsts policijai no valsts vajadzētu ievērojamus līdzekļus, jo būtu jānodrošina optimāls kriminālpolicijas izmeklētāju skaits. Proti, pašreizējās kārtības saglabāšanai nākamajos četros gados Valsts policijai 900 izmeklētāju amata vietu uzturēšanai būtu nepieciešami 42,5 miljoni eiro. Jaunas kārtības īstenošanai papildu finansējums nav nepieciešams.
Trešdien par koncepciju diskutēja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, un grozījumi Kriminālprocesa likumā bija viens no diskusijas centrālajiem tematiem. Kā uzsvēra komisijas vadītājs, svarīgi, lai grozījumi Saeimā tiktu iesniegti rudens sesijā un gada beigās tie varētu stāties spēkā.
Valsts policijas pārstāvis Dainis Vēbers komisijā atzina, ka Kriminālprocesa likuma grozījumi darba grupā pamatā ir saskaņoti, tāpēc var prognozēt, ka Ministru kabinetā būtisku iebildumu nebūs. Grozījumi Ministru kabinetā tiks iesniegti jūlijā vai augustā, un tad tos nodos parlamentam.
Kā skaidroja policijas pārstāvis, grozījumi būs apjomīgi - kopumā tie skars aptuveni 50 likuma pantus. Lai arī grozījumi vēl tikai top, D. Vēbers atgādināja pāris apstākļus, kas būs grozījumos, piemēram, šobrīd izmeklēšanas darbības jāapraksta vairākos dokumentos, taču jaunā kārtība paredzēs, ko to varēs izdarīt vienā dokumentā. Tāpat procesa virzītājs varēs izlemt, vai lietā ir nepieciešama ekspertīze. Šobrīd ekspertīzes ir obligātas, un to veikšana aizņem laiku. No likuma tiek piedāvāts izslēgt kriminālprocesa reģistru, jo tāda ārvalstīs nemaz nav, tāpat, ja izmeklētājs konstatēts, ka lieta ir tumša - to varēs apturēt.
Ar šādiem grozījumiem samazināsies birokrātija un tiks ietaupīts laiks izmeklēšanai. Šādi grozījumi, piemēram, labi darbotos, izmeklējot zādzības un dzērājšoferu pastrādātos noziegumus, un par sodu šādiem pārkāpējiem tiktu izlemts pāris dienu laikā.