Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ināras Pētersones skaidrojums par viņas atkāpšanos no amata kaut pusvārdos atklāj, kas tad īstenībā noticis.
I. Pētersones vārdiem runājot, valstī kopumā «uzkrājusies drausmīga kolektīvā spriedze», ko sabiedrība izgāžot uz valsts pārvaldi kopumā un uz VID jo īpaši. Šie patiesie atzinumi prasa turpinājumu par drausmīgu spriedzi kolektīvā, t.i., VID, kam sabiedrība uzklupusi ne jau nejauši un pēc savas iniciatīvas, bet tāpēc, ka sabiedrību VID uzrīdīja valsts visaugstākās amatpersonas.
Tagadējais VID bēdu stāsts sākās šā gada 24. janvārī, kad TV raidījums De facto parādīja fragmentus no dažu VID un konkrēti Finanšu policijas darbinieku ienākumu deklarācijām, kurās nepieciešamība legalizēt savus noziedzīgi iegūtos naudas līdzekļus robežojās ar vēlēšanos vēl arī paņirgāties par valsti, kurā viņi drīkst nesodīti darīt jebko. VID reakcija bija trafarets paziņojums par atteikšanos šos faktus komentēt. Tiktāl viss risinājās kā parasti. Tomēr konkrētajā gadījumā jau 25. janvārī aizejošās Laimdotas Straujumas valdības finanšu ministrs Jānis Reirs paziņoja, ka VID tomēr būšot jāatbild viņam un pat žurnālistiem. Trīs dienas vēlāk par to pašu ierunājās L. Straujuma.
Glābt, kas glābjams, steidzās ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ar 2. februāra paziņojumu, ka, jā - «fakti par finanšu policistiem ir šokējoši, bet nav pamata lielai neuzticībai iestādei». Politiķiem vajadzēja saprast, ka Finanšu policija taču nav ne ar ko sliktāka par Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo Ekonomisko policiju, par Drošības policiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, par prokuratūru un tiesām. No Finanšu policijas darbiniekiem nevar prasīt, lai viņi pārtrauc finanšu noziegumu piesegšanu, ja viņu atstāto mantojumu tūlīt pat pārdalītu pārējās šeit nosauktās represīvās iestādes, kuru darbinieku pieķeršana noziegumos tāpat neko nedotu, jo pēdējos piecos gados nav reālu sodu saņēmis neviens, pret ko apsūdzības gatavojusi un prokuratūrai atdevusi Finanšu policija.
Tomēr tagadējā Latvijas valdība Ē. Kalnmeierā neieklausījās. Māris Kučinskis un Dana ReiznieceOzola turpināja runāt kā L. Straujuma un J. Reirs. Viņu rīcībai ir vairāki skaidrojumi. Pirmkārt, uztraukums (izmisums?) par valsts ieņēmumu plāna neizpildīšanu šā gada pirmajos mēnešos. Otrkārt, jaunās slotas sindroms. Treškārt, mēģinājums piespiest VID, lai tas pārtrauc vismaz pievienotās vērtības nodokļa naudas izsaimniekošanu, t.i., atmaksu par fiktīviem darījumiem. Šādā vai tādā veidā ieņēmumu plāna izpilde tagad vismaz skaitās uzlabota, tomēr zaudējumu var izrādīties vairāk. Viens no šādiem zaudējumiem ir I. Pētersone. Simptomātiski, ka no VID štatu sarakstā atļautajiem četriem I. Pētersones vietniekiem darbā paliek viena darbiniece ar situācijai it kā speciāli piemeklētu uzvārdu Dace Pelēkā, kamēr divu vietnieku vietas aizpilda vietas izpildītāji un vienā vietā nav vairs pat tāda.
HRONOLOĢIJA
2016. gada 25. janvārī
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība nesniedz komentārus par VID Finanšu policijas izmeklētāju iespējamajām nelikumīgajām darbībām. Darba dienas laikā no VID puses netika saņemti nekādi komentāri uz aģentūras LETA uzdotajiem jautājumiem saistībā ar izskanējušo informāciju par 101 Finanšu policijas izmeklētāja deklarāciju pārbaudi.
25. janvārī
Finanšu ministrs Jānis Reirs pēc TV sižeta par VID izmeklētāju skaidras naudas uzkrājumiem, loteriju laimestiem vai apšaubāmu mantojumu prasīšot VID vadībai atskaitīties.
28. janvārī
Ministru prezidente Laimdota Straujuma:
- VID jātiek galā ar pašu negodprātīgajiem darbiniekiem.
2. februārī
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers:
- Fakti par finanšu policistiem ir šokējoši, bet nav pamata lielai neuzticībai iestādei.
3. martā
Finanšu ministre Dana ReiznieceOzola:
- VID ir krīzes situācija, dati ir šokējoši.
30. martā
Ministru prezidents Māris Kučinskis:
- VID notiks nopietnas pārmaiņas. Darbinieki, kuru sarakstu VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone iesniegusi finanšu ministrei Danai ReiznieceiOzolai, tiks atbrīvoti no amata. Nav skaidrs, kāpēc šie cilvēki netika atbrīvoti jau iepriekš.
30. martā
Finanšu ministre Dana ReiznieceOzola:
- VID ir daudz mazāk efektīvs nekā kaimiņvalsts Igaunijas ieņēmumu dienests, kur ar mazāku iedzīvotāju skaitu spēj nodokļos iekasēt vairāk pie līdzīgām nodokļu likmēm.