Baidās atzīt, kurus pabalstus likvidēs

Finanšu ministrs Einars Repše (JL) piemetis sausu pagali gruzdošajam "sociālo nemieru ugunskuram", paziņojot, ka būs jāsamazina vai jāierobežo sociālie pabalsti. Taču, tā kā lauvastiesu sociālā budžeta izdevumu veido pensiju speciālais budžets, tad gūt ievērojami jūtamu izdevumu samazinājumu tikai ar pabalstiem nav iespējams.

Lielākā daļa pabalstu ir minimāli, un pašlaik neviens neuzņemas drosmi pateikt, kurus pabalstus varētu vairs nemaksāt. Tiesa, saskaņā ar nodomu vēstuli aizdevējiem Latvija ir apņēmusies samazināt sociālos pabalstus, tajā pašā laikā paplašinot "sociālos tīklus".

Šoku sabiedrībā izraisījis finanšu ministra paziņojums, ka "valdībai nāksies samazināt vai pārskatīt kādus sociālos pabalstus, jo sociālajā jomā veidojas 200 miljonu latu liels deficīts". Pensijas gan tikšot pasargātas. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, nākamgad sociālajai jomai plānots novirzīt 1,54 miljardus latu, no kā lielākā summa – 954,9 miljoni latu – ir valsts pensiju speciālais budžets, savukārt 282,1 miljons latu ir slimības, maternitātes un invaliditātes pabalstu speciālais budžets, nodarbinātības speciālais budžets – 140,8 miljoni latu. Valsts sociālajiem pabalstiem atvēlēti 97,6 miljoni latu. Šajos aprēķinos ietilpst arī izdevumi sociālās aprūpes centru uzturēšanai, rehabilitācijas programmām, kā arī citām programmām.

Arī šogad sociālajā budžetā ir nedaudz virs 200 miljonu latu deficīts, taču tas, plānojot budžetu, jau bija zināms, jo valdība jau pavasarī pieņēma lēmumu pagarināt bezdarbnieka pabalsta izmaksas periodu, kas prasa papildu līdzekļus. Arī bezdarbnieku, kuri saņem pabalstu, skaits ir pieaudzis vismaz uz pusi, bet personu skaits, kas veic sociālās iemaksas un kas ir galvenais sociālā budžeta ieņēmumu veidotājs, krasi samazinājies.

E. Repše norādījis, ka pagaidām vēl pāragri runāt, kuri pabalsti varētu būt samazināmo sarakstā, jo tā ir "Labklājības ministrijas kompetence piedāvāt konkrētus soļus". "Protams, esmu pārsteigts," Neatkarīgajai saka labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS). Viņš nenoliedz, ka ir bijušas sarunas par atsevišķu pabalstu pārskatīšanu vai ierobežošanu, kas varētu attiekties nevis uz pabalstu likvidēšanu, bet, iespējams, pabalstu griestu noteikšanu. Taču, ja kāds vēlas, lai sociālajā budžetā nebūtu deficīta, tas ir, samazināt par simtiem miljonu, tad jāatsakās vispār no pabalstiem, uzskata ministrs. Taču tad arī būtiski jāmaina Latvijas likumi, kas nosaka visu šo sociālās aizsardzības sistēmu. "Nu varbūt tad vienkārši nemaksājam pabalstus vispār? Cik ilgi mēs risināsim visa budžeta problēmas uz sociālā budžeta rēķina?" jautā ministrs.

Lielāko daļu sociālā budžeta izdevumu veido pensiju budžets – teju miljardu latu, tas ir, mēnesī ap 100 miljoniem latu. Ja nesamazina pensijas, ievērojamu budžeta izdevuma samazinājumu nemaz nevar iegūt. Tomēr tieši to, visticamāk, valdība varētu vēlēties, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi. Valdība līdz pēdējam solīja, ka pensijas nekādā gadījumā netiks samazinātas, taču tas notika, un lēmums tika pieņemts visai ātri.

Pirmdien publiskotajā Latvijas valdības nodomu vēstulē Starptautiskajam valūtas fondam savukārt teikts, ka "2010. gadā mēs neindeksēsim pensijas", kā arī sagaidāma "sociālo pabalstu samazināšana".