"Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" atlaidusi vairāk nekā 80 darbiniekus

© f64.lv

No šā gada marta no darba "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcā" (DLRR) atlaisti vairāk nekā 80 darbinieki, turklāt pastāv bažas, ka optimizācijas dēļ šajā uzņēmumā notiks strādājošo masveida atlaišana, vēsta Latvijas Radio. Kopumā uzņēmumā strādā vairāk nekā 500 cilvēku.

"Ar uzņēmumu būs cauri. Manu ceļamkrānu jau nojauca. Tagad tas ir igauņu nopirkts uzņēmums, viņi te saimnieko. Viens no tiem ir "Skinest". Mums Latgalē vairs nekā sava nav. Viss tiek izpārdots. Mums doma, ka šis uzņēmums bankrotēs, visu izpārdos un tam būs mūsu Daugavpils ķīmiskās šķiedras uzņēmuma liktenis. Vai izved iekārtas, nezinām, ja to dara, tad ļoti klusi," stāstījis viens no uzņēmuma darbiniekiem.

"Agrāk mums te bija problēmas, jo tās sankcijas un nebija ražošanas, bet tagad, šķiet, sāk viss stabilizēties. Jau kaut kāda rosība notiek un galvenais, ka algas maksā," stāstījis cits uzņēmuma darbinieks.

Uzņēmuma skaidrojumu par notiekošo Latvijas Radio neesot izdevies iegūt.

DLRR ir lielākais uzņēmums Baltijas valstīs, kas veic dzelzceļa ritošā sastāva kapitālo remontu, apkopi un modernizāciju, kā arī rezerves daļu ražošanu un remontu. Tas ir arī lielākais uzņēmums Daugavpilī, kas nodarbina ap 550 strādājošo. To atlaišana ir sākusies, taču ne masveidā, apliecinājis Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Daugavpils filiāles vadītājs Valērijs Kononovs. NVA šie strādnieki sākuši vērsties no marta.

Kā ziņots, DLRR konsolidētais apgrozījums pirmajā ceturksnī bija 2,3 miljoni eiro un tas ir par 37% mazāks nekā 2015.gada pirmajā ceturksnī, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga". Pērn pirmajā ceturksnī apgrozījums bija 3,6 miljoni eiro. DLRR koncerns pabeidza 2016.gada pirmo ceturksni ar zaudējumiem 0,96 miljonu eiro apmērā, bet pērn pirmajā ceturksnī DLRR zaudējumi bija 0,923 miljoni eiro.

Lielie zaudējumi saistīti ar objekta trūkumu, tāpēc pirmajā ceturksnī notika uzņēmuma izmaksu optimizācija, darbinieku skaita samazināšana un atteikšanās no nepelnošiem darbības veidiem. Pēc provizoriskām mārketinga prognozēm uzņēmums tiks noslogots 2016.gada trešajā un ceturtajā ceturksnī, ņemot vērā izmaksu optimizāciju.

Pērn DLRR koncerna konsolidētais neto apgrozījums bija 19,2 miljoni eiro un tas ir 4% samazinājums attiecībā pret 2014.gada apgrozījumu, teikts DLRR revidētajā konsolidētajā finanšu pārskatā, kas iesniegts biržai "Nasdaq Riga". DLRR koncerns 2015.gadā cietis 2,5 miljonu eiro zaudējumus, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāki nekā 2014.gadā ciestie 1,1 miljona eiro zaudējumi.

Pagājušajā gadā DLRR koncerns eksportēja savu produkciju uz deviņām valstīm, kopējais eksporta apjoms bija 12 miljoni eiro. 2014.gadā eksporta apjoms bija 18 miljoni eiro. Galvenie eksporta virzieni 2015.gadā bija Eiropas Savienības (ES) valstis Igaunija, Polija un Lietuva, kā arī trešās valstis - Krievija, Baltkrievija, Uzbekistāna.

Lielie zaudējumi pērn saistīti galvenokārt ar projektu noslēgumu Krievijas rubļos, kā arī tā iemesla dēļ, ka DLRR nebija nodrošināts ar pasūtījumiem. Tāpēc, lai palielinātu rūpnīcas darbības ekonomisko efektivitāti, tika veikta ražošanas reorganizācija, ražošanas procesu optimizācija, tekošo izdevumu samazināšana, skaidrots finanšu pārskatā.

Pērn tika veikta koncerna reorganizācija - tika izveidoti trīs meitasuzņēmumi: SIA "DL Lokomotīve", SIA "DL Metalworking", SIA "Loģistika". "DL Lokomotīve" veic ritošā sastāva un tā agregātu remontu, "DL Metalworking" nodarbojas ar rezerves daļu izgatavošanu, metālapstrādes un liešanas pakalpojumiem, bet "Loģistika" nodarbojas ar loģistikas pakalpojumiem un pakalpojumiem, saistītiem ar koncerna komunikāciju apkalpošanu un iekārtu kapitālo remontu. Jaunā struktūra sāka darboties no 2015.gada 1.aprīļa.

DLRR lielākais akcionārs ar 47,97% akciju ir Igaunijas AS "Skinest Rail", 25,27% akciju pieder Igaunijas AS "Spacecom", 15,37% - Igaunijas "LLC Lokomotiiv Investeeringuud", bet pārējiem akcionāriem - 11,39%.

Latvijā

Cik kvalitatīvi strādā Saeimas deputāti? Šāds jautājums kārtējo reizi radās pēc tam, kad, neiedziļinoties projekta būtībā, apstiprināta prasība iegādāties OCTA polises arī tiem transportlīdzekļiem, kas nepiedalās satiksmē. TV3 raidījums “900 sekundes” aptaujā skaidroja sabiedrības viedokli šajā jautājumā.

Svarīgākais