Atbildība par pašreizējo situāciju ar AS "KVV Liepājas metalurgu" jāuzņemas koalīcijas pārstāvjiem, uzskata Saeimas opozīcijas politiķi. No Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) tiek sagaidīta rīcība attiecībā pret atbildīgajām amatpersonām, kuras izvēlējās uzņēmuma investoru.
Tomēr par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām netiekot domāts, reizē gan šādu iespēju neizslēdzot.
"Saskaņas" frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins uzskata, ka bijušajai premjerministrei Laimdotai Straujumai (V) un bijušajai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) jāuzņemas politiskā atbildība par notiekošo.
Politiķis gan atturējās komentēt jautājumu, vai par situāciju ar šo uzņēmumu varētu tikt veidota parlamentārās izmeklēšanas komisija.
Partijas "No sirds Latvijai" (NSL) Saeimas frakcija par situāciju ar uzņēmumu ir uzdevusi rakstiskus jautājumus Kučinskim, prasot izvērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību, kā tika pieņemta lēmumi par investora izvēli, aģentūrai LETA sacīja NSL līdere Inguna Sudraba.
Sudraba akcentēja, ka sabiedrībai ir svarīgi redzēt, vai pašreizējā situācijā sekos vai nesekos Kučinska valdības rīcība. Taujāta par iespēju veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, politiķe norādīja, ka šāds variants pastāv, bet jāņem vērā pieredze, kad koalīcija ir diskreditējusi pašlaik izveidotās tā dēvētās Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu.
Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš pauda, ka situācija, kas izveidojusies ar "Liepājas metalurgu", būtu jāvērtē tiesībsargājošajām iestādēm. Politiķis neuzskata par lietderīgu mēģināt veikt parlamentāro izmeklēšanu, jo koalīcijas pārstāvji to novedīšot līdz absurdam līdzīgi kā tas ir noticis ar "Vienotības" frakcijas deputāta Veiko Spolīša vadīto Pretkorupcijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju.
Liepiņš norādīja, ka jāprasa atbildību arī no konsultantiem, kas palīdzēja atrast investoru - konsultāciju uzņēmuma "Prudentia". Politiķis gan prognozē, ka tas netiks izdarīts, jo koalīcija neprasīs atbildību no tiem "ar kuriem ēd un dzer no viena galda". Valsts ir saskārusies ar bezatbildību, no kuras visvairāk cieš liepājnieki, uzskata LRA frakcijas vadītājs. Viņš arī šaubās par izmeklēšanas iestāžu iespējām kaut ko mainīt, jo arī Tieslietu un Iekšlietu ministrijas vada koalīcijas pārstāvji, kas nav spējīgi ieviest nepieciešamās izmaiņas.
Kā ziņots, 30 dienu laikā kāds no AS "KVV Liepājas metalurgs" kreditoriem varētu pieprasīt uzņēmuma maksātnespēju, raidījumā "Rīta Panorāma" pieļāva ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V). Savulaik valsts "KVV Liepājas metalurgam" izsniedza garantiju 70 miljonu latu (aptuveni 100 miljoni eiro) apmērā, taču patlaban uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro, turklāt "KVV Liepājas metalurgs" nav veicis kārtējo maksājumu valstij.
""KVV Liepājas metalurgam" ir jāveic maksājumi, bet uzņēmums to nespēj. Tāpat metalurģijas uzņēmumam ir milzīgi parādi citiem kreditoriem, piemēram, VID aptuveni 1,5 miljoni eiro, uzņēmuma darbiniekiem aptuveni 500 000 eiro," uzsvēra ministrs.
Ašeradens norādīja, ka faktiski ir iestājusies "KVV Liepājas metalurga" maksātnespēja, taču "lielais kreditoru klubs" to nevar pieprasīt, bet mazie kreditori to nedarīs, jo viņiem to liedzot korporatīvā prakse. "Situācija risinās, jo, piemēram, AS "Citadele banka" jau ir sākusi ķīlas tiesību realizāciju. 30 dienu laikā, kāds no kreditoriem rīkosies," prognozēja Ašeradens, neminot konkrētu kreditoru.
Ministrs arī norādīja, ka, ticamākais, valsts neatgūs visu uzņēmumā ieguldīto summu, tāpēc valstij jārēķinās ar zaudējumiem. Katrā ziņā valdība negrasās atkārtoti finansēt uzņēmuma darbību, taču valsts iesaistīsies ieguldīto resursu atgūšanā.