Kļūt par latvieti būs vieglāk
Jau tuvākajā nākotnē ikviena Latvijā pietiekami ilgi nodzīvojusi persona neatkarīgi no etniskās piederības pasē varēs ierakstīt apstiprinājumu latviešu tautībai. Šādu lēmumu ceturtdien pieņēma Saeima.
JŠādas Saeimas vairākuma atbalstītas izmaiņas likumā par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu ierosināja Vienotību pārstāvošais Andrejs Judins un Lolita Čigāne. Saskaņā ar abu politiķu ieceri juridiski par latvieti varēs kļūt persona, kura ir Latvijas pilsonis un kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, kā arī «apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai».
Interesanti, ka likumā nostiprinātie kritēriji paredz arī grūti izmērāmo piederību latviešu kultūrai. Tiesa gan, A. Judins pieļauj, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā šo klauzulu varētu svītrot. Likumprojektu Saeimā apstiprināja otrajā lasījumā.
«Priekšlikuma mērķis ir dot iespēju cilvēkam, kuram sirdī ir piederība latviešu tautai, arī reģistros nostiprināt attiecīgu piederību. [..] nav nekāds noslēpums, ka ir vairāki cilvēki, kuriem izcelsme ir cita, bet kas dzīvo latviešu vidū, kas izjūt piederību latviešu kultūrai, ka viņiem arī ir svarīgi, lai viņiem būtu iespēja tikt atzītiem par latviešiem,» savu ieceri skaidro A. Judins.
Taču viņa teiktais visus klātesošos nepārliecināja un Saeimā izraisīja kaislīgas diskusijas. «Pēc būtības šis priekšlikums paredz nojaukt principu, kas ir pastāvējis ilgus, ilgus gadus, jau kopš neatminamiem laikiem, ka tautība ir nosakāma, vismaz Latvijā, latviešu vidū pēc tā, kas ir bijuši senči. Ja cilvēkam ir bijuši dažādu tautību senči, tad viņš var izvēlēties piederību vienai vai otrai tautībai. Bet nevis piecelties agri no rīta, paskatīties ārā pa logu un izdomāt: šodien es būšu piederīgs kādai citai tautībai,» aicinot neatbalstīt šos priekšlikumus, teica Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava.
Nepieņemams Vienotības deputātu virzītais koncepts šķita arī Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošajam Ingmāram Līdakam, kurš ierastajā manierē norādīja uz likumprojekta nepilnībām.
«Ja nu mēs apstiprinām šo te priekšlikumu - Judina kunga un Čigānes kundzes -, tad ļoti prasītos tomēr arī Ministru kabineta noteikumi, kā tad tiek noteikta šī te piederība latviešu kultūrai, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei acīmredzot šāds dokuments būs ļoti vajadzīgs, lai varētu tiešām tad nu izvērtēt, kurš pieder, kurš - ne. Un, es domāju, šiem cilvēkiem vajadzēs arī tad izziņu nest uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ar fotogrāfijām, piemēram, no iepriekšējiem Jāņiem, kā viņi svinējuši Jāņus, kā viņi svinējuši Lieldienas vai ko citu,» neslēpdams ironiju, teica deputāts.
Identisku priekšlikumu Saeima 2013. gadā neapstiprināja. Tolaik likumprojekta autori norādīja, ka nacionālā jeb etniskā identitāte ir viens no būtiskākajiem personas identitātes elementiem. Taču jau toreiz vairāki Vienotības un Reformu partijas deputāti norādīja, ka personas nacionālās jeb etniskās piederības noteikšana, ņemot vērā tikai tās priekšteču identitātes, ir novecojusi.