Bijušais premjers Ivars Godmanis atkal ielējis eļļu ugunī, ieminoties, ka jau tuvākajā laikā varētu pietrūkt naudas pensiju izmaksai. Tas notiek brīdī, kad publicēts un ikvienam izlasāms Latvijas un Eiropas Komisijas (EK) sadarbības memorands, kurā daudzi saskata pensiju samazināšanas draudus.
Valdība gan nevar vēlreiz uzkāpt uz tā paša grābekļa, samazinot visiem, vienādi un bez argumentiem, vai arī atņemt pensijas strādājošajiem, jo aiz tā stāv Satversmes tiesas spriedums, tomēr ir pensiju piemaksas, kuras no budžeta arī prasa visai ievērojamus līdzekļus. Lai gan līdzīgi kā iepriekš pensiju samazināšanu, tā tagad piemaksu atņemšanu politiskajās aprindās stingri noliedz, tas tomēr nav izslēdzams no dienas kārtības.
Saprotams, ka nevienā dokumentā, kas parakstīts ar starptautiskajiem aizdevējiem, nav piedāvāta vai pieprasīta pensiju samazināšana, tomēr tās draudi stāv aiz valdības solījuma krasi samazināt budžeta izdevumus pat par 500–800 miljoniem latu. Tieši valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets ir apjomīgākais, uz kuru līdzekļu taupīšanas nolūkā gribas lūkoties.
Šonedēļ publiskotajā saprašanās memorandā ar EK teikts, ka līdz 2010. gada jūnija beigām, izmantojot starptautisko organizāciju tehnisko palīdzību un sadarbojoties ar sociālajiem partneriem, valdība apņemas sagatavot izmaiņas pensiju sistēmā ieviešanai 2011. gadā, lai nodrošinātu pensiju sistēmas trīs pīlāru ilgtspējību un piemērotību nākotnē. "Šajā kontekstā tiks pārskatītas visas īpašās pensiju shēmas un pensionēšanās vecums," teikts dokumentā. Līdz šim vairākkārt uzjundīts jautājums par pensionēšanās vecumu, taču diskusijas apstājušās pie tā, ka valdība redz iespēju to paaugstināt no 2016. gada, bet no 2012. gada pārtraukt piešķirt pensiju piemaksas. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) gan uzsver, ka nekādā gadījumā netiek plānots atņemt piemaksas tiem, kuri saņem pašlaik. Gadā pensiju piemaksas izmaksā ap 140 miljonu latu no sociālā budžeta. Viens no piedāvājumiem un pašlaik, vismaz publiski, arī vienīgais, kā nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju, ir pensiju piemaksu un vecāku pabalstu izmaksu pārcelt uz pamatbudžetu. Kur tam ņemt naudu – ap 200 miljonu gadā –, atbildes nav, vien I. Godmaņa aplēses par miljardu latu drošības spilvenu Valsts kasē.
Palūkojoties uz sociālā budžeta situāciju un šā gada plānu, rodas vēlme iesaukties līdzīgi kā ekspremjeram, jo pensiju budžetā, kas ir viens no četriem speciālajiem budžetiem, ieņēmumi šogad plānoti 853,6 miljoni latu, bet izdevumi vairāk nekā miljards latu. Tāpēc šogad pensiju budžeta deficīts plānots 276,8 miljonu latu apmērā, kas ir ievērojami vairāk nekā pērn visā sociālajā budžetā kopā.
Kopējie izdevumi pensijām 2010. gadā palielināsies par 184,6 miljoniem latu, kas attiecīgi palielina sociālā budžeta deficītu un samazina uzkrājumu: ja tas vēl šā gada sākumā ir 737,7 miljoni, tad gada beigās būs palikuši vien 382 miljoni latu.
***
UZZIŅAI
Valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets (2010. gada plāns, latos)
Ieņēmumi 1 188 633 939
Izdevumi 1 543 276 501
Deficīts –354 642 562
Atlikums gada sākumā 737 750 478
Atlikums gada beigās 382 897 920
Pensiju speciālais budžets
Ieņēmumi 810 560 676 853 610 551
Izdevumi 985 119 217 1 130 468 529
Deficīts –174 558 541 –276 857 978
Atlikums gada sākumā 689 144 668 514 750 671
Atlikums gada beigās 514 750 671 237 892 693
Avots: VSAA