Krūmiņa neredz pamatu bažām par demokrātijas principu neievērošanu, VK palielinot pilnvaras

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa neredz pamatu Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) paustajām bažām par demokrātiskas valsts principu neievērošanu, Valsts kontrolei palielinot pilnvaras.

Grozījumiem vieni no galvenajiem pretiniekiem ir LPS, tikmēr citas iesaistītās puses iebildumus nav izteikušas. "Laikā, kad tos izstrādājām, paredzējām, ka darbam ir jābūt ļoti profesionālam, jo būs pretinieki. Grozījumi tika saskaņoti ar ļoti plašu iestāžu un organizāciju loku - ministrijām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Ģenerālprokuratūru, nevalstiskajām organizācijām," intervijā aģentūrai LETA teica Krūmiņa. Līdz ar to viņai neesot skaidrs, kā ar pilnvaru palielināšanu tiks apdraudēti demokrātiskas valsts principi, ja neviens cits uz šo risku nav norādījis.

Viens no iemesliem varētu būt pašvaldību bailes, ka, palielinot pilnvaras, Valsts kontrole sāks piedzīt zaudējumus no amatpersonām. "Es varu izdarīt tikai pieņēmumu - Valsts kontrole pēdējo gadu laikā ir ļoti intensīvi veikusi revīzijas pašvaldībās. Iespējams, tas varētu būt saistīts ar to," noteica valsts kontroliere.

Jau ziņots, ka, LPS ieskatā, palielinot pilnvaras Valsts kontrolei, tai tiks dotas izmeklētāja, tiesas un piedzinēja funkcijas vienā personā, kas būšot pretrunā ar demokrātiskas valsts iekārtu, Latvijas tiesu iekārtu un administratīvo procesu. Viena un tā pati iestāde neveic lēmuma pieņemšanu, lēmuma pieņemšanas likumības pārbaudi un lēmuma izpildes uzraudzību, norāda LPS.

Valsts kontroles pilnvaru paplašināšanai nav nepieciešamo priekšnosacījumu, jo normatīvajos aktos nav noteikts Valsts kontroles revīzijas īstenošanas process un revīzijas ziņojuma forma, saturs un statuss atšķirībā no tiesu procesiem, uzskata organizācija. LPS ieskatā, pirms tiek paplašinātas Valsts kontroles padomes funkcijas attiecībā uz lēmuma pieņemšanu par piedziņu, būtu nepieciešams normatīvajos aktos noteikt revīzijas procesu, pretējā gadījumā var rasties situācija, ka uz nepamatotiem Valsts kontroles revīzijas ziņojumiem tiek pieņemti lēmumi par zaudējumu piedziņu.

Saeima konceptuāli ir atbalstījusi grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz tai tiesības pēc revīzijām piedzīt no amatpersonām valstij radītos mantiskos zaudējumus.

Grozījumi likumā paredz zaudējumu piedziņu tikai nelikumīgas rīcības gadījumā, nevis lietderības jautājumos, kad lēmuma pieņemšanas brīdī vairāki rīcības varianti būtu bijuši adekvāti vai konstatēts tikai risks vai sistēmiski jeb politikas trūkumi. Vienlaikus gan zaudējumu piedziņā būs jāņem vērā citā likumā noteiktie atbildību mīkstinošie apstākļi un atbildības apjoma ierobežojums rupjas neuzmanības gadījumā.

Zaudējumu piedziņa attieksies tikai uz mantiska rakstura kaitējuma atlīdzināšanu.

Valsts kontroles sagatavotajos likuma grozījumos paredzēts, ka gadījumos, lai novērstu smagu sankciju vienlaicīgu piemērošanu, no aprēķinātās zaudējumu summas, ko paredzēts piedzīt šajā likumā noteiktajā kārtībā, atņem naudas summu, kuru persona ir samaksājusi vai kura ieturēta kā piemērotais sods.