Vecais pedagogu atalgojuma modelis varētu sabrukt viena līdz divu gadu laikā, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).
Viņš skaidroja, ka šobrīd Latvijā tiek izmantoti divi koeficienti, pēc kuriem rēķina pedagogu algas atkarībā no skolēnu skaita. Rīgā viena pedagoga likme tiek rēķināta uz 10,35 skolēniem, bet citur - uz 8,12 skolēniem. Koeficients 8,12 tiek izmantots gan Latgalē, gan pierobežā, gan arī Pierīgā. Šadurskis norādīja, ka iedzīvotāju migrācijas dēļ šobrīd vienas stundas likme pedagogiem Pierīgā svārstās ap desmit eiro, kamēr citur - vien ap pieciem eiro. Līdz ar to izskan viedokļi, ka zemo koeficientu dēļ esošais pedagogu atalgojuma modelis varētu sabrukt jau nākamgad, tomēr Šadurskis bija optimistiskāks un teica, ka modelis varētu sabrukt pēc diviem gadiem, kas nozīmētu to, ka būtu vienkārši jāpieprasa papildu nauda.
Ministrs arī norādīja, ka pedagogu atalgojuma maiņa nav Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iegriba, bet skarbā realitāte. Viņš skaidroja, ka jaunu pedagogu skaits samazinās, jo viņus nemotivē atalgojums. Valodu un informātikas skolotāji izglītības iestādēs nostrādājot divus gadus un darbu pamet, bet jauni fizikas skolotāji skolās vispār nesāk darbu.
Runājot par skolēnu-skolotāju attiecību jeb koeficientiem, pret kuriem iebilst daudzas pašvaldības, Šadurskis norādīja, ka uzdevums ir vidēji valstī sasniegt proporciju 12:1. Līdz ar to ir noteikti vairāki koeficienti, piemēram, Rīgā šis koeficients ir 16,5:1, bet Pierīgā - 14:1, bet vairākos novados ar zemu skolēnu skaitu koeficients ir 9,5:1. Ministrs minēja, ka, samazinot koeficientu kādā no teritorijām, nāktos samazināt arī plānoto skolotāju algu 680 eiro apmērā, kas nebūtu vēlams.
Savukārt attiecībā uz pašu jauno pedagogu atalgojuma modeli Šadurskis skaidroja, ka tajā nav iekļautas vairākas izglītības formas - profesionālā izglītība, profesionālās ievirzes izglītība (sporta un kultūras), augstākā izglītība (augstskolas un koledžas) un pārējā pirmsskolas izglītība. Lai šo izglītības jomu strādājošajiem nodrošinātu algu 680 eiro apmērā, profesionālajai izglītībai būtu nepieciešami 5,9 miljoni eiro, sporta ievirzes izglītībai - 5,6 miljoni eiro, kultūras ievirzes izglītībai - orientējoši trīs miljoni eiro, bet vēl 11 miljoni nepieciešami augtākajai izglītībai.
Šadurskis stāstīja, ka profesionālajai izglītībai 5,9 miljoni ir atrasti, bet sporta ievirzes izglītībai 5,6 miljoni tiks atrasti. Aptuveni trīs miljonus eiro kultūras ievirzes izglītībai nāksies atrast valdībai, bet aptuveni piecus miljonus eiro augstākajai izglītībai IZM cer atrast savā budžetā. Šadurskis norādīja, ka 11 miljonus eiro atrast neizdosies.
Jau minētos līdzekļus IZM plāno iegūt, atsakoties no neraksturīgu funkciju finansēšanas.
Kā ziņots, IZM iecerētā pedagogu algu reforma, kurai spēkā būtu jāstājas jau 1.septembrī, paredz palielināt skolēnu skaitu uz vienu skolotāju. IZM ir aprēķinājusi, ka, īstenojot atalgojuma reformu, zemākā pedagogu algas likme palielināsies par 62%, no 420 eiro kāpjot līdz 680 eiro.