Pirātisma līmenis Latvijā – 49%

© scanpix

Datorlietotāji Latvijā joprojām satraucošā daudzumā lieto nelicencētas datorprogrammas par spīti šādu programmu ciešajai saistībai ar kiberapdraudējumiem, liecina BSA | TheSoftwareAlliance globālā programmatūras pētījuma dati.

Pētījumā par licencētas programmas lietošanas sniegtajām iespējām konstatēts, ka Latvijā joprojām 49% izmantoto datorprogrammu nav atbilstoši licencēti. Tas ir 4 procentpunktu samazinājums, salīdzinot ar BSA |TheSoftwareAlliance iepriekšējo - 2013. gada pētījumu.

“Pētījums akcentē, cik svarīgi uzņēmumam pārzināt, kādas programmas tiek izmantotas organizācijas tīklā,” norāda Viktorija Espinela (Victoria A. Espinel), BSA | TheSoftwareAlliance prezidente un izpilddirektore. “Daudzi IT vadītāji pilnībā nepārzina, kādas programmas tiek lietotas uzņēmuma sistēmās un vai to izmantojums ir leģitīms.”

Pētījums, kurā aptaujāti patērētāji, IT vadītāji un uzņēmumu datorlietotāji, rāda, ka nelicencētu programmu lietojums joprojām ir augsts un gan patērētāji, gan uzņēmumi būtībā spēlējas ar uguni, lietojot nelicencētas programmas. Pastāv cieša saikne starp kiberuzbrukumu risku un nelicencētu programmu lietojumu - risks dramatiski pieaug. Savukārt izmaksas, kas saistītas ar šādu incidentu radīto problēmu novēršanu, ir iespaidīgas. 2015. gadā kiberuzbrukumu radītie zaudējumi uzņēmumiem visā pasaulē sasniedza 400 miljardus dolāru.

Starp citiem nozīmīgākajiem pētījuma rezultātiem jāmin:

39% pasaulē izmantotodatorprogrammu 2015. gadā nebija atbilstoši licencētas - tas ir pieticīgs samazinājums, salīdzinot ar 43% 2013. gada pētījumā.

Nelicencētu programmu lietojums ir pārsteidzoši augsts pat daļā nozaru, kur datu drošība ir kritiski svarīga. Nelicencētu programmu lietojums sasniedz 25% banku, apdrošināšanas un vērtspapīru nozarēs pasaulē.

IT vadītāji uzskata, ka aptuveni 15% darbinieku instalē programmatūru organizācijas tīklā bez IT vadītāja ziņas. Patiesībā viņi nenovērtē situācijas nopietnību - gandrīz divas reizes vairāk - 26% darbinieku norāda, ka viņi instalē neatļautas programmas organizācijas tīklā.

Vienlaikus pētījums atklāj, ka respondenti apzinās nelicencētu programmu radītos riskus:

IT vadītāji norāda, ka viņu lielākās bažas ir iespējams datu zaudējums drošības incidenta dēļ.

IT vadītāji arī norāda, ka izvairīšanās no drošības riskiem ir galvenais iemesls leģitīmas un pilnībā licencētas programmatūras lietošanai organizācijā.

Plašākā darbinieku aptaujā 60% norāda, ka nelicencētas programmatūras radītie drošības riski ir galvenais iemesls licencētu programmu lietošanai.

Pārskatā norādīts, ka organizācijas var samazināt nelicencētu programmu radītos IT drošības riskus, lietojot tikai no leģitīmiem avotiem iegūtas datorprogrammas un ieviešot programmatūras pārvaldības risinājumu organizācijā. Datorprogrammu pārvaldības programma ļauj būt pārliecinātam par to, kādas programmas atrodas uzņēmuma datoros, vai tās ir atbilstoši licencētas. Turklāt pārdomāta datorprogrammu pārvaldība ļauj optimizēt programmu lietojumu, ieviest datorprogrammu iepirkumu un atjaunošanas procedūras atbilstoši biznesa vajadzībām.

Raugoties uz reģionālajiem datiem, interesantākie atklājumi ietver:

Reģions ar augstāko nelicencēto programmu lietošanas līmeni ir Āzijas - Klusā okeāna reģions (61%, par 1 procentpunktu mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo pētījumu).

Otrajā vietā nelicencētu datorprogrammu lietošanā ir Centrālā un Austrumeiropa ar 58% (par 3 procentpunktiem mazāk nekā 2013. gadā); seko Vidējo Austrumu un Āfrikas reģions ar 57% (par 2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekš).

Zemākais nelicencēto programmu lietojuma līmenis ir Ziemeļamerikā - 17%, tomēr šo programmu kopējā komerciālā vērtība ir 10 miljardi dolāru.

Rietumeiropā nelicencētu programmu līmenis ir 28%, tas samazinājies par 1 procentpunktu.

BSA Globālais pētījums par licencētas programmas lietošanas sniegtajām iespējāmun valstu dati pieejamiwww.bsa.org/globalstudy.

Latvijā

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu (JV) rast risinājumus, lai palīdzētu skolotājiem īstenot iekļaujošu izglītību, tostarp nodrošinot skolas ar atbalsta personālu un mazinot administratīvo slogu skolotāju ikdienā.