Peripetijas ap Stambulas konvenciju nedarīja godu Latvijai, turklāt veids, kā par to tika spriests, nav labā prakse, tā intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" atzina Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Taujāts par Stambulas konvenciju, prezidents uzsvēra, ka notikušais nav darījis godu Latvijai. Turklāt veidi, kā tika lemts par šo jautājumu - bez diskusijām, ar speciāli angažētiem pētījumiem -, valsts galvas ieskatā nav labā prakse. "Mēs visi esam ieinteresēti, lai Tieslietu ministrija (TM) strādātu neatkarīgi un objektīvi," viņš sacīja.
Taujāts par konvencijas ratificēšanu, prezidents Saeimā paredzēja plašas diskusijas, kas esot izpalikušas valdībā vai TM.
Nepieciešamības gadījumā arī prezidents pats esot gatavs iesaistīties procesos, taču viņš uzsvēra, ka deputātu rokās ir dažādi instrumenti, kurus izmantot, lai skaidrotu konvencijas nozīmi, tostarp uzaicinot uz tikšanos dažādus ekspertus.
Iepriekš Latvijā bija plašas diskusijas par pievienošanos konvencijai, un pēc tām valdība nolēma atbalstīt Stambulas konvencijas parakstīšanu ar atrunu. Atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā bija Labklājības ministrijai (LM) un TM.
LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs tiesiskais ietvars, lai pasargātu sievietes no vardarbības. Tiesiskais ietvars ir vērsts uz vardarbības pret sievietēm un meitenēm un vardarbības ģimenē novēršanu un izskaušanu, kā arī vainīgo sodīšanu par vardarbību. Pievienojoties Stambulas konvencijai, Latvijā būs vairāk instrumentu, lai aizsargātu personu cilvēktiesības dzīvot no vardarbības un spīdzināšanas brīvu dzīvi. Psihiski un fiziski veseli cilvēki, kuri nebaidās par savu un bērnu drošību mājās, pilnvērtīgi strādā, var paši nodrošināt savu dzīvi, tādā veidā sekmējot valsts kopējo attīstību un labklājību, uzsver LM.
Savukārt TM iesniegtajā informatīvajā ziņojumā ir atsauce uz veikto juridisko analīzi. Tajā apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112.pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) Bulgārijā, Sofijā, parakstījis Eiropas Padomes konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.
Vairākas Saeimas frakcijas vēl nav formulējušas galīgo viedokli par Stambulas konvencijas ratifikāciju, tomēr to varētu atbalstīt parlamenta vairākums.