Vīriešu uzvedība satiksmē ir biedējoša
Par Latvijas ceļu satiksmē notiekošo haosu, agresiju un pārkāpumiem vistiešākajā veidā atbildība jāuzņemas vīriešiem. Statistika liecina, ka sievietes ir desmitām reižu prasmīgākas braucējas.
Ikdienas satiksmes pārkāpumu kopsavilkumos dzimums parasti netiek izšķirts, un latviešu valodas specifikas dēļ visi pārkāpēji ir autovadītāji un satiksmes dalībnieki. Tomēr valodas nianse šajā gadījumā atbilst patiesībai, jo vīriešu pārkāpēju skaits ir salīdzinoši daudz, daudz lielāks. Likumsakarīgs jautājums - vai atbildīgajām institūcijām ar šo kaut kas ir jādara. Sociālās kampaņas un apmācības programmas ir unisex, apdrošināšanas maksa abiem vienāda, dzimumi netiek diskriminēti, izceļot vienu sliktāku nekā otru, bet varbūt vajadzētu.
Salocītais numuriņš
Neatkarīgā šai problēmai pievērsa uzmanību, rakstot par velosipēdistu pieļautajiem pārkāpumiem. Administratīvo pārkāpumu statistikā maijā vērojams straujš lēciens. Nopietnākie pārkāpumi ir braukšana pie sarkanās gaismas un dzērums, turklāt pārliecinošs pārkāpēju vairākums visās vecuma grupās ir vīrieši. Taču izrādās, ka ritenis nav vienīgais, ko vīrieši nespēj valdīt. Ar automašīnu ir tas pats. Taisnība gan, ka vīriešu skaits satiksmē ir proporcionāli lielāks. Taču te runa ir vien par kādu ceturto daļu. Ceļu satiksmes drošības direkcijas statistika liecina, ka uz pirmo maiju valstī derīgas autovadītāja apliecības bija 492 283 vīriešiem un 348 751 sievietei, kamēr pārkāpumu proporcija dažādās vecuma grupā atšķiras pat vairākus desmitus reižu par sliktu vīriešiem. Īpaši pārkāpumos, kas saistīti ar agresīvu braukšanu un braukšanu dzērumā. Kaut gan dzimuma ietekme uz satiksmes drošību ir neapšaubāma, Latvijas satiksmes drošības institūcijas iemeslus un iespējamos risinājumus neanalizē. Neatkarīgā policijas preses dienestam lūdza Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieka Normunda Krapša komentāru, taču viņš atteicās: «Mēs nenodarbojamies ar cilvēku motivācijas pētījumiem, tāpēc nevarēsim komentēt šo jautājumu.» Lai gan par nesalīdzināmi niecīgākām problēmām viņš mēdz publiski izteikties. Piemēram, par to, ka daži motociklisti aizloka numurzīmes, lai nesodīti varētu pārsniegt ātrumu un agresīvi braukt. Arī šie motociklisti ir vīrieši - tātad problēma ir dziļāka par salocītu bleķa gabalu.
Veči bērnu prātā
Arī CSDD par dzimumu ietekmi uz satiksmi neko dižu pateikt nevar. Pētījumus atļaujas vien lielas valstis. Latvijā atliek ņemt vērā šo statistiku un tāpēc, piemēram, sociālo kampaņu klipos dzērājs pie stūres esot jauns vīrietis. «Tā ir mūsu mērķauditorija,» atzīst CSDD pārstāvis Jānis Aizpors. Vāciešu veiktie pētījumi liecinot, ka jauni vīrieši meklē savu vietu dzīvē un tādēļ, kamēr viņiem nav ģimenes un bērnu, dara blēņas. Taču Latvijā blēņas dara arī veci vīrieši. Par agresīvu braukšanu pērn ciet paņemti desmit vīru virs 70 gadiem. Un neviena kundze.
No psiholoģes Aelitas Vagales teiktā izriet, ka Latvijas vīrieši ir īpaši klīnisks gadījums (viņa vada obligātās nodarbības agresīvajiem braucējiem). Ar psihisko veselību švaki. Dzīves ilgums mazāks, atbildības izjūta vāja, kaitīgie ieradumi - graujoši. Divi citi ietekmējoši faktori ir apkārtējā vide ar tās braukšanas kultūru un katra individuālās personības īpašības. Un galarezultāts Latvijā ir briesmīgs. Tiesa gan, pastāv satiksmi ietekmējošas atšķirības arī fizioloģiskā līmenī, kas saistīts ar atšķirīgu pusložu dominanti. Sievietes domā sistēmas līmenī, bet vīrieši ir uz mērķi orientēti. Tātad, vienkāršoti izsakoties, sievieti interesē viss ceļš no punkta A līdz punktam B, bet vīriešus - vienalga kādiem līdzekļiem nonākt galamērķī.
Zāles pret testosteronu
Ar Latvijas satiksmes dalībnieku psiholoģijas pētījumiem ir nodarbojies profesors Ivars Austers, viņš min bioloģisku faktoru, kas vīriešus padara par nedrošiem braucējiem, - tas ir testosterona līmenis. Jo tas augstāks, jo vairāk braucējs tendēts uz agresīvu uzvedību. Ne velti apdrošinātāju skatījumā lielākie riski ir dzimums un vecums. Satiksmes kontekstā esot jārunā arī par varas attiecībām starp dzimumiem un varas vērtībām. Sievietes ir piesardzīgākas savos vērtējumos, jutīgākas pret riskiem, apsver arī sliktākos scenārijus uz ceļa. Vīrietis tikmēr vēlas dominēt, izrādīt statusu un pārākumu. Viņš ne tikai nopērk dārgu autiņu, bet arī brauc tā, lai visi pamana. Pilna Jūrmalas šoseja ar tādiem postpadomju ērmiem. Valstīs, kur šīs varas attiecības mazāk nozīmīgas, arī satiksmes negadījumu mazāk. Pie mums to ir daudz un bojāgājušo skaitā vīriešu trīs reizes vairāk nekā sieviešu. Tātad arī Latvijā ir pamats runāt par dzimumu un līdztiesības problemātiku. Un ir arī pamats pārvērtēt teicienu - brauc kā īsts vecis. Profesors Austers konstatē, ka Latvijā «īsts vecis» brauc briesmīgi un labākās zāles pret tādu braukšanu ir apkārtējās sabiedrības nosodījums.