Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju vadītāji Rīgā notikušās tikšanās laikā iestājušies pret obligātajiem ieceļotāju pārdales mehānismiem Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus aicinot saprast, ka patvēruma meklētāju integrācija sabiedrībā prasīs zināmas pūles un laiku.
Tikšanās laikā tika pārrunāti vairāki jautājumi, īpaši fokusējoties uz migrāciju, Krievijas stratēģisko komunikāciju, kā arī notikumiem Ukrainā. Kā Saeimā notikušās preses konferences laikā norādīja Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne (V), politiķi gatavi koordinēt savas pozīcijas, lai panāktu valstīm vēlamus rezultātus.
"Baltijas valstis un Polija šobrīd nav gatavas atbalstīt risinājumus, kas varētu paredzēt obligātus ieceļotāju pārdales mehānismus ES," apliecināja Čigāne.
Tam piekrita arī Igaunijas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Kalle Pallings, atzinīgi vērtējot Baltijas valstu un Polijas sadarbību Ukrainas atbalstam, vienlaikus norādot, ka iestāšanās pret obligātajām kvotām ir lielisks pierādījums valstu spējām kooperēties. "Tagad diskusijas par to vairs īsti nenorisinās, jo pastāv brīvprātības princips, par kuru esam vienojušies," viņš pauda.
Tikmēr Polijas Senāta Eiropas un ārlietu komisijas deputāts Pjotrs Vahs atzina, ka Polija līdz šim saskārusies ar problēmām, uzņemot patvēruma meklētājus, līdz ar to uzņemto cilvēku skaits pašlaik ir mazāks, nekā plānots. Taču pie šīs problēmas tiek strādāts, meklējot risinājumus.
Runājot par patvēruma meklētāju integrāciju, Pallings norādīja, ka valstīm nevajadzētu sacensties par to, cik katra no tām spēj uzņemt cilvēkus, jo pašlaik nozīmīgāks jautājums ir pilnvērtīgs darbs, kas jāturpina.
"Šī nav sacensība par cipariem, šī ir diskusija par integrāciju, ļaujot šiem cilvēkiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi," viņš piebilda, vienlaikus norādot, ka atsevišķas valstis bijušas labākā situācijā, jo tām jau iepriekš bijusi pieredze šādu jautājumu risināšanā.
Arī Lietuvas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Gedimins Kirkila apliecināja Lietuvas gatavību pildīt savas saistības. Viņš gan uzsvēra, ka katrai no valstīm ir sava politiskā dienas kārtība, kura gan nevar ietekmēt pārvietošanas mehānisma izpildi.
Sanāksmē parlamentārieši kopā ar augsta līmeņa ekspertiem diskutēja par migrācijas jautājumiem un situācijas Ukrainā aktualitātēm, kā arī par stratēģisko komunikāciju attiecībā pret Krievijas izvērsto informācijas karu un jūnijā gaidāmās ES dalībvalstu parlamentu Eiropas lietu komisiju konferences (COSAC) plenārsēdes darba kārtību.
Sanāksmē piedalījās arī Latvijas vēstnieks Ukrainā Juris Poikāns, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Trofimovs.