Bērnu audzināšanas procesā, jo īpaši, atvasei sasniedzot pusaudža vecumu, vecāki uzdod sev jautājumu “Kā vislabāk viņu motivēt?”, “Kas traucē mana bērna izaugsmei?”. Un bieži vien, labu vēlot, pielieto lielu spiedienuvai motivē bērnus tā, kā viņi motivētu paši sevi.
Taču aizmirst - ne vienmēr vecāku un bērnu personībastipi sakrīt, un tas, kas motivē vienu, var būt vienaldzīgs vai sāpīgs citam.Aicinot jauniešus un viņu vecākus pieteikt savas atvases Narvesen organizētajam jauniešu ideju konkursam Diena kā piedzīvojums, personīgās izaugsmes trenere Dace Briede-Zālīte stāsta par to, kā vecāki var palīdzēt bērniem sasniegt jaunas virsotnes, iedvesmot piepildīt sapņus un noticēt saviem spēkiem.
Bērni un jaunieši ir ģimenes spogulis
Bērna izaugsmi līdz vidusskolas beigšanai ļoti lielā mērā nosaka ģimenes vērtību sistēma, sadarbības kvalitāte ar vecākiem unģimenes apstākļi. Tas pats nosaka arī bērna vērtību sistēmu, ar koviņš dzīvo līdz nākamajam savam dzīves periodam vai līdz nonāk citā vidē, piemēram, citā pilsētā, augstskolā vai uzsāk pirmās darba gaitas.“Es daudz laika pavadu, ciemojoties skolās dažādos Latvijas reģionos,un reizēm satieku bērnus, kas runā kā gados veci cilvēki. Viņi vaino valsti visās likstās, netic savai nākotnei un ir kopumā ļoti negatīvi noskaņoti. Pēc bērna teiktā var uzreiz saprast ģimenes nostāju par vairākām lietām, jo bērni pārsvarā tikai atskaņo savā ģimenē dzirdēto un pieredzēto. Tieši pozitīvo viedokļu trūkumsrada ierobežojošus uzskatus par savām spējām. No tā sāk rasties apātija, neticība nākotnei, ko mēs pieaugušie no malas tulkojam kā slinkumu vai motivācijas trūkumu,” stāsta Dace Briede-Zālīte, personīgās izaugsmes trenere un Jauniešu akadēmijas Pacelt Pasauli dibinātāja un vadītāja.
Četri dažādi jauniešu tipi, un kā viņus motivēt
Lai atrastu īsto veidu, kā motivēt jaunieti sasniegumiem, ir jāsaprot - katram vārds sasniegums nozīmē ko citu. Zināšanām par personību tipiem šeit ir ļoti liela loma, lai rastu atbildi uz mūžīgo jautājumu - kā motivēt? Piemēram, ar sacensības gara kultivēšanu var motivēt sasniedzējus - jauniešus, kuriem ir svarīgi būt pirmajiem, pamanītiem un labākajiem. Šiem jauniešiemir svarīgi, lai treneris vai skolotājs ir ļoti spēcīga personība, kas spēj iedvesmot. Ja cilvēks, kas centīsies motivēt, nebūs pārliecinošs, šādi jaunieši drīzāk izsmies viņu, nekā klausīsies teiktajā. Otrajā jauniešu grupā ir pieskaitāmas, tā saucamās,sabiedrības dvēseles, kuras vislabāk ir motivēt,uzslavējot par paveikto. Viņi paši ir ļoti aktīvi, taču ļoti jūtīgi. Ja viņu darbu nenovērtē, šādiem bērniem ļoti ātri pazūd motivācija.
Trešie ir, tā saucamie,stabilitātes meklētāji,kuriem galvenā motivācija būs stabilitāte un paredzamība. Uz viņiem neiedarbojas sacensības, reitingi, skaļi pasākumi un liela cīņa. Viņi labprātāk uzturas vidē, kur nav strīdu, lielīšanās, sacensības, nav dalījuma ‘labajos’ un ‘vēl labākajos’. Ar šiem bērniem ir jāatrod laiks izrunāties. Ceturtais jauniešu tips ir zinātnieki jeb eksperti. Viņus ieteicams motivēt, sniedzot atbalstu mācību vai olimpiāžu mērķu sasniegšanai. Šādu jauniešu mērķi vienmēr ir ļoti prātīgi apdomāti, aprēķināti un iepriekš izpētīti. Tāpēc pieaugušo uzdevums ir atbalstīt viņus, kamēr tiek pieņemti lēmumi, jo tos viņi pieņem ļoti ilgi.
“Lai arī cik ļoti gribam palīdzēt saviem bērniem, to varēsim izdarīt tad, kad bērns būs pilnībā uzticējis savus sapņus pieaugušajiem un kad pieaugušie nevis kritizēs, bet aizstāvēs bērna sapņus. Diemžēl bieži vien gan vecāki, gan skolotāji netic bērnu sapņiem, par ko arī nekautrējas atklāti pateikt atvasei, ar ko sagrauj bērna motivāciju. Nevar cilvēks ar nicinājumu vai kritiku motivēt! Pieaugušajiem jātic bērnam un jātic viņa sapņiem, pretējā gadījumā jāuzņemas atbildība par bērnu un jauniešu motivācijas trūkumu. Lai atkārtoti atrastu iedvesmu, rodot situāciju vai cilvēku, kas ļaus noticēt sev, var paiet ļoti ilgs laiks,” pieredzē dalās Dace.