Aizdomās par spiegošanu Krievijas un iespējams arī Ķīnas labā Polijā šonedēļ arestēja prokremlisku darboni Mateušu Piskorski. Piektdien tiesa lēma, ka viņu apcietinājumā paturēs vēl vismaz 3 mēnešus. Pēc savas darbības viņš ļoti atgādina Krievijas ietekmes aģentus Latvijā. Piskorskis vada oficiāli nereģistrētu partiju, ir priekšsēdētājs neīstam pētniecības institūtam, kura vārdā kā eksperts uzstājas Krievija televīzijās. Piskorskim ir bijuši kontakti arī ar aktīvistiem Latvijā. Kopā ar Eiroparlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku viņi bijuši novērotāji Krievijas organizētajā referendumā Krimā, ziņo raidījums "Nekā Pērsonīga".
Mateušs Piskorskis politikā nav iesācējs. Deviņdesmitajos viņš iesaistījās ultranacionālistu organizācijā, kas centās izveidot sadarbību ar ekstrēmistiem Krievijā. Vēlāk iestājas partijā “Samoobrona”, kas 2005.gada parlamenta vēlēšanās ieguva trešo vietu. Piskorskis kļuva par deputātu. Bet drīz vien viņš sastrīdas ar partijas līderiem, jo dodas novērot vēlēšanas Eiropā neatzītajā Piedņestrā.
Piskorskis mēģināja dibināt pats savu partiju “Zmiana” jeb “Pārmaiņas”, bet to gan joprojām varas iestādes nav ļāvušas reģistrēt oficiāli. Aktīvists izveidojis arī organizāciju ar smalku nosaukumu - “Eiropas ģeopolitiskās analīzes centrs”. Piskorska zvaigžņu stunda pienāca, kad Krievija sāka karu Ukrainā. Viņš kļuva gluži vai par štata komentētāju Krievijas TV. Piskorskis tā pat kā Eiroparlamenta deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka devās novērot Krimas referendumu.
Pirms gada, gatavojot filmu “Ģenerālplāns” par Krievijas maigās varas ietekmi Baltijā un Austrumeriopā, žurnāliste Sanita Jemberga tikās ar Piskorski. Poļu aktīvists noliedza, ka būtu saņēmis naudu no Krievijas. Vēlēšanu novērošanā viņš esot iesaistījies zinātnes un pētniecības nevis naudas dēļ.
Krievijas mediji Piskorski dēvē par Eiropas ģeopolitiskās analīzes centra dibinātāju un ģenerāldirektoru. Centram gan ir tikai uzmanību piesaistošs nosaukums, bet nav pat sava biroja. Tas reģistrēts kādā Varšavas daudzstāvu mājas dzīvoklī. Kaimiņi par to nav neko dzirdējuši.
"Tas darbojas, kad tas ir nepieciešams. Mēs varam satikties šeit šajā birojā. Mēs varam arī tikties citās vietās, piemēram, īrētās telpās, konferenču telpās un tamlīdzīgi. Atkarībā no nepieciešamības. Mēs dzīvojam interneta laikmetā, tāpēc nav nepieciešams, lai būtu fizisks kontakts vai sanāksmes katru dienu," pastāstījis Piskorskis.
Piskorskis pēdējo gadu laikā organizējis daudzas protesta akcijas. Par Varšavas ielu nosaukumu de-amerikanizāciju. Pret Turciju. Vairākkārt braucis uz Doņecku, kur sadraudzējies ar vietējiem politiķiem. Īpaši ar Aleksandru Kofmanu - pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas Iekšlietu ministru. Vairākkārt bijis viesis “Format A3” organizētos pasākumos Krimā. Piskorskim bijusi ilgstoša sadarbība ar Kremļa polittehnologu Modestu Koļerovu. Pēc prokrieviskā aktīvista Dmitrija Lintera ieteikuma, Piskorskis iesaistījies organizācijā “Pasaule pret nacismu”.
Šonedēļ Polijas Iekšlietu ministrijas īpašā vienība izkratīja Piskorska organizācijas biroju un vairāku biedru dzīvesvietas. Izņemti dokumenti un datoru cietie diski. Oficiāli neatzītās partijas biedri notikušo sauc par politisku izrēķināšanos - Polijas iestādes gribot demonstrēt savu varu pirms NATO samita, kas pēc pusotra mēneša notiks Varšavā. Zināms, ka NATO sanāksmes laikā Piskorskis gribēja rīkot forumu, kurā domubiedri no Polijas, Rumānijas, Ungārijas, Čehijas un Slovākijas spriestu par Polijas izstāšanos no NATO.
"Šādi ietekmes aģentiņi, kas dažās valstīs pārvēršas arī par aģentiem, tādi nenoliedzami arī ir un Kremlim šie, piedodiet, lietderīgie idioti vai Putina troļļi, vienalga kā mēs viņus saucam, nenoliedzami, ka ir izdevīgi. Ne jau izdevīgi tiešā veidā ar to, ko viņi dara, bet “šūmējot” sabiedrību. Radot vairāk trokšņus, kuros ir grūtāk navigēt, iziet cauri un atrast savu kursu un radīt šaubas sabiedrībā par to, cik šīs viņu sabiedrības ir demokrātiskas, caurskatāmas, godīgas, taisnīgas un alternatīvos viedokļus neapspiedošas. Skaidrs, ka Kremlis izmantos to, ka šeit ir apspiesta domas, vārda un mediju brīvība," pastāstīja Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.