Sabiedrības pārstāvjiem liedz piedalīties asi kritizētā Beleviča olšūnu likuma izvērtēšanā

© F64

Sabiedrības pārstāvjiem liedzot dalību komisijas sēdē, deputāti un Veselības ministrijas pārstāvji turpina ignorēt ekspertus, kas norāda uz kritiskajiem juridiskajiem trūkumiem un klaju sieviešu diskrimināciju Belēviča virzītajos grozījumos Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kas ierobežotu sievietes tiesības ziedot savas olšūnas, turpmāk šādas tiesības paredzot tikai dzemdējušām sievietēm, ziņo "ManaBalss.lv" pārstāve Annija Emersone.

Saeimas uzaicinājumā ManaBalss.lv iniciatīvas autorei piedalīties Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tika norādīts nepareizs datums, līdz ar to liedzot iespēju autorei aizstāvēt sabiedrības un ekspertu viedokli. Kā redzams no apakškomisijas sēdes audioieraksta un protokola, uz apakškomisijas sēdi joprojām netika uzaicināts plašāks ekspertu loks - tieši otrādi, sēdē jau atkal piedalījās vienīgās klīnikas pārstāvji, kas piedalījās arī 2015.gada 22.aprīļa diskusijā Veselības ministrijā, uz kura pamata tapa minētie grozījumi, kā arī citi grozījumus izstrādājušie un atbalstošie pārstāvji.

Ne Tiesībsarga biroja, ne Saeimas Juridiskā biroja iebildumi par juridiskajām un cilvēktiesību problēmām šajos grozījumos, kas tika izteikti sēdes laikā, netika ņemti vērā. Sēdē netika arī pausti iniciatīvas autores apkopotie, plašsaziņas līdzekļos izskanējušie pretējie viedokļi un to pamatojums, visas sēdes iznākumu balstot uz vienas personas - Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāves - minētu vienu vienīgu ASV veiktu pētījumu, neminot ne citus pētījumus, ne arī uzklausot citu mediķu un ekspertu viedokļus. Tāpat deputāti savos komentāros bieži aizklīda no tēmas, neskatot tieši šo grozījumu problemātiku pēc būtības.

Iniciatīvas autore uzskata, ka "tas ir klajš sabiedrības interešu neievērošanas piemērs, kas ir vistiešākajā veidā traucējis iniciatīvas pārstāvjiem klātienē paust savu viedokli."

Iniciatīvas "Par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni" autore un vairāk kā 1000 tās parakstītāju aicina deputātus izvērtēt pretrunīgo pantu atkārtoti, piesaistot plašāku ekspertu loku, un pieņemt likuma grozījumus, balstoties uz pētījumiem un pierādījumiem, nevis atsevišķu personu vāji argumentētiem viedokļiem.

Latvijā

Ekonomistu domnīcās bieži skan viedoklis, ka Latvijas komercbankas kūtri kreditē tautsaimniecību, jo pēdējā laikā ir varējušas bez riska gūtu neadekvātu peļņu tikai uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) augsto procentu likmju rēķina. Valdībā jau ir atbalstīts un kopā ar budžeta likumu tiek virzīts solidaritātes iemaksas likumprojekts, kas liks bankām dalīties ar savu virspeļņu vai arī demonstrēt lielākus kreditēšanas apjomus. Kādi ir kreditēšanas apjomi, vai tiem ir tendence pieaugt? Kāds ir baņķieru viedoklis par solidaritātes iemaksu likumu? “Nra.lv” saruna ar četru lielāko komercbanku amatpersonām.

Svarīgākais